Parastā pīpene (krievu valodā: нивяник обыкновенный, поповник; latīņu valodā: leucanthemum vulgare lam.)
Asteru dzimta- Asteraceae
Daudzgadīgs 20- 100 cm augsts lakstaugs. Pārziemojot saglabājas zaļās lapu rozetes. Ļoti bieži sastopams pļavās, laukos, mežos, ceļmalās. Stumbrs stāvs vai pacilās, vienkāršs vai ar nedaudz zariem, kails. Lapas pamīšus, vienkāršas, kailas, 2- 9 cm garas, 0,8- 2,5 cm platas, rupji zobainas vai pat plūksnaini daivainas, sēdošas vai ar īsu kātu. Zied no jūnija līdz septembrim. Ziedu kurvīši 3- 9 cm diametrā, ar gariem kātiem, pa vienam izvietoti zaru galos. Vīkala lapas vairākās rindās, zaļas, ar gaišāk vai tumšāk brūnu apmali. Kurvīša ziedgultne kaila, plakana. Mēlziedi balti, sievišķi, 1- 2 cm gari. Stobrziedi dzelteni, divdzimumu. Apputeksnē kukaiņi, iespējama arī pašappute. Auglis vārpstveidīgs.
Barības vērtība ļoti zema, tāpēc pieskaitāms pie pļavu un lauku nezālēm, kas nomāc citu, vērtīgāku pļavu augu attīstību. Bieži izmanto dekoratīviem puķu pušķiem un vainagiem. Dārzos kā krāšņumaugus kultivē uzlabotās formas. (L. Keirāns. Iepazīsim Latvijas augus. Rīga. Zvaigzne. 1993.; 262- 263)
Milzu pīpene. Leucanthemum maximum; ziedi balti ar dzeltenu vidu; augstums 70- 90 cm; viengadīga. (Dārza burvība. Dārza veidošana. Grupa 2. Karte 17.)
Pīpene, -ņu Asteru dzimtas lakstaugs ar stāvu stumbru un lielām ziedkopām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem; margrietiņa. (Latviešu valodas vārdnīca. A- Ž. Rīga. Avots. 1987.; 630)
Leucanthemum vulgare Lam. parastā pīpene
angļu valodā: Oxeye Daisy
vācu valodā: Wiesen-Margerite
zviedru valodā: prästkrage
igauņu valodā: harilik härjasilm
lietuviešu valodā: paprastoji baltagalvė
krievu valodā: нивяник обыкновенный.
Apraksts. Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, brūnsarkans, vienkāršs vai ar 1-3 zariem. Lapas uz stublāja pamīšus, lāpstveidīgas (ga 2-8 cm, pl 0.8-2.5 cm), plātnes mala lielzobaina. Lapas ar īsu kātu (apakšējās) vai sēdošas (sākot no stublāja vidus). Ziedu kurvīši lieli (pl 3-6 cm), pa vienam zaru un stublāja galā. No ārpuses kurvīti jumstiņveidīgi sedz zālainas vīkala lapas ar brūnu malu. Ārējie mēlziedi balti (ga 1-2 cm), kurvīša centrā stobrziedi dzelteni. Kausmatiņu nav. Auglis - vārpstveidīgs, pelēkbrūns (ga ap 0.25 cm) sēklenis. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība. Mainīga izskata, polam tuvās teritorijās plaši izplatīta suga. Daži autori to uzskata par kopsugu, nodalot dažāda līmeņa zemākus taksonus vai patstāvīgas sīksugas.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi. Veido dažāda lieluma grupas pļavās, mežmalās, atmatās, ganībās un aizzeļošos izcirtumos. Raksturīga suga vairākās augu sabiedrībās mēreni mitrās pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea, All. Arrhenatherion.
Īpašas norādes. Diezgan viegli atšķirama suga. No dažām citām kurvjziežu sugām ar baltiem mēlziediem (nesmaržīgās suņkumelītes - Matricaria perforata, dažām ilzītēm - Anthemis spp.) viegli atšķirama pēc veselām (nevis šaurās, lineārās plūksnās dalītām) lapām.
(www.latvijasdaba.lv/2/view_0_descr.asp?id=860)…
