Marijas Montesori pedagoģiskās idejas

Marija Montesori bija dabaszinātniece, ārste, pedagoģe, brīvās audzināšanas virziena pārstāve, māte un pirmā sieviete, kura Itālijas universitātē studēja medicīnu, kļuva par šīs universitātes pirmo medicīnas zinātņu doktori. Viņas sirds piederēja bērniem, savas iegūtās atziņas izmantoja darbā ar bērniem.
M.Montesori ir E.Segana darba turpinātāja. Maksimāli aizsargāt katra bērna īpašo individualitāti – tas ir Motesori sistēmas pamatā.
1896. gadā viņa kļūst par pirmo sievieti Itālijā, kas iegūst Romas Universitātes ārstes diplomu. Sāk strādāt Universitātē psihiatriskajā klīnikā, kur viņa kopj nervu slimnieces un garīgi slimos, atpalikušos bērnus. “Ja mazie, garā nabagie var tikt līdzi normālajiem bērniem, tad tas ir iespējams tikai tāpēc, ka normāliem bērni savā attīstībā tiek aizturēti, jo plaisa starp slimām un veselām smadzenēm nav izlīdzināma. Vai tur nav kāds trūkums normālo bērnu mācību metodēs, kas kavē viņu attīstības gaitu?” Meklēdama atbildi uz šo jautājumu Montesori nolemj kļūt par skolotāju. Viņa iestājas
1898. gadā Turīnā iestājas Romas Universitātē Pedagoģijas fakultātē, kur īpaši pievēršas eksperimentālajai pedagoģijai. Pēc studiju beigšanas viņa apceļo Angliju un Franciju, lai iepazītos ar šo zemju mācību iestādēm, audzināšanas un mācīšanās paņēmieniem.

…