Līdzenums Marsa Ziemeļu puslodē savulaik bijis jūras gultne. Senā jūra klājusi lielāko daļu puslodes augstieņu upes – tā uzskata daļa zinātnieku. Savukārt citi to apšauba un jautājums ,cik daudz šķidra ūdens agrāk bijis uz Marsa ,vēl arvien ir strīdīgs. Aprēķināt ūdens daudzumu pēdējoreiz mēģināja divi amerikāņu astronomi Vladimirs Kasnopoļskis un Pols Feldmens. Viņi izmantoja jaunu metodi ,kas analizē ūdeņraža molekulu saturu Marsa atmosfērā . Ar ’’FUSE’’ satelītu ,ko 1999. gadā palaida orbītā 800 km attālumā no Zemes, 2001. gadā pirmo reizi izdevās konstatēt ūdeņraža molekulas Marsa atmosfērā. Šīs molekulas ir atliekas no ūdens molekulām ,ko saules stari šķēluši sīkāk ,un tās veido tikai 15 miljonās daļas no atmosfēras. Jau agrāk astronomi ar Habala teleskopu bija noteikuši reti sastopamā ūdeņraža izotopa daitērija saturu Marsa atmosfērā. Abu ūdeņraža izotopu attiecība sniedz informāciju par ūdens likteni uz Marsa. Mērījumi rāda, ka abu izotopu attiecība pašlaik ir 5,5 reizes lielāka nekā uz Zemes atmosfērā. Turpretī Zemes senajos meteorītos, kuri atšķēlušies no Marsa pirms 3,5 miljardiem gadu, šis attiecība ir tikai 1,9 reizes lielāka salīdzinājumā ar mūsu planētas rādītājiem. …
