NOBEIGUMS
Vienas baznīcas vietā stājās vairākas. Valsts, sabiedrība un kultūra atbrīvojās no baznīcas un reliģijas aizbildnības. Tas pavēra ceļu jaunam kultūras un saimniecības uzplaukumam. Kopš reformas pieaug reliģisks individuālisms, kura sākumi meklējami renesanses un humānisma laikmetā, bet šis individuālisms, tāpat konfesionāla diferencēšanās ir dabiskas un attaisnojamas parādības. Reformācija veicināja izglītību, ierosināja nacionālo rakstniecību (Bībeles tulkojumi un garīga rakstniecība tautas valodā) un radīja rosību zinātnēs. Vispār kopsakarā ar citām kustībām un spēkiem reformācija iezīmēja jaunu laikmetu cilvēces kultūras gaitā un ievadīja jauno laiku vēsturi.
Reformatoru baznīcas nosaukumi kā draudžu pašapzīmējums ieviesās 16.gs. Francijā, Nīderlandē un Anglijā un pēc tam Vācijā.
Analizējot Albrehta Dīrera gleznas, dienasgrāmatu un vēstules, nonācu pie secinājuma, ka viņš bija ļoti kaislīgs Lutera piekritējs un cildinātājs, bet Lutera vārds man pieejamajos tekstos tiek pieminēts tikai divās vietās. Un laika posms ir visai tuvs 1520.g. un 1521.g.
Arī savā dienasgrāmatā solījās uzgleznot Lutera portretu tajā brīdī, kad viņi satiktos beidzot, bet arī Lutera portrets neparādās Dīrera darbos. Tas liek secināt, ka viņi arī nebija satikušies ne reizi.
Pētot Ulriha fon Hutena dialogus un vēstules secinu, ka Hutens ir Lutera ideju piekritējs, bet līdz galam tās neizprot, jo pretēji Kristus mācības mierīgai sludināšanai, viņš to cenšas ar varu uzspiest pārējiem, kā jau bruņiniekam pieklājas.
Lutera nevardarbīgās un emocionālās sludināšanas veidā, viņa sludinājumam pievērsās tik daudzi ticīgie, kuri bija izslāpuši pēc patiesā Dieva vārda.
Tāpēc arī viņš un viņa sludinātie vārdi ir saglabājušies dzīvi līdz pat mūsdienām. Viņa tēls ir iemūžināts pieminekļos, un viņa domas mēs varam izlasīt viņa darbos.
Salīdzinot katoļus un luterāņus, atklājās tas, ka luterticīgie ir piezemētāki baznīcas rituālos, tās „krāšņumā”, u.c. niansēs. Raugoties no mūsdienu viedokļa šīs abas baznīcas cenšas atrast kopīgu valodu un pārvarēt vēsturisko nošķirtību. Tas izskaidrojams ar to, ka abas baznīcas ir apdraudētas- kristīgo cilvēku skaits samazinās, baznīcas vara pār laicīgajām lietām arī ir stipri ierobežota un pasaulē paralēli islamticīgo un citu austrumu reliģiju „ekspansijai” ir aktivizējies sektantisms.
Manā skatījumā darba izpildes laikā tika sasniegts gan mērķis, gan izpildīti uzdevumi.
…
