Brontē ģimene – Patriks Brontē, Marija Brontē un viņu seši bērni – sākumā dzīvoja Torntonā, Jokšīrā. Patriks Brontē – īru izcelsmes garīdznieks – aizbrauca 1820.gadā kopā ar visu ģimeni uz Havorti (Haworth), kur iestājās mācītāja amatā. Šī amata dēļ ģimenei bija tiesības uz apmešanos mācītājmājā un minimālo algu. Māte – Marija Brontē, tirgotāja meita – slikti tika galā ar pārcelšanos uz drūmo, purvaino apvidu.
Havortes iedzīvotāji nebija draudzīgi pret jaunajiem iedzīvotājiem. Kontakti ar paziņām no Torntonas netika kopti attāluma dēļ. Marijas Brontē saslimšana un nāve 1821.gadā bija drausmīga katastrofa Patrikam Brontē, kuram visu laiku aizņēma mācītāja darbs. Šajā izmisuma situācijā glābiņš bija Elizabete Branvele – Marijas vecākā māsa, kura ievācās mācītājmājā un pārņēma visus Marijas darbus un rūpes par māsasmeitām un māsasdēlu.
Patriks Brontē rūpējās par savu meitu nākotni, kurām, viņa pēkšņās nāves gadījumā, nebūtu tiesības uz dzīvojamām telpām mācītājmājā un kurām viņš nevarēja atstāt nekādu mantojumu. Viņa mēķis bija, meitām darīt iespējamu skolu apmeklējumu, lai nākotnē viņas pašas varētu pelnīt sev iztiku, strādājot par guvernantēm.
No savas ierašanās brīža Elizabete Branvele sāka mācīt bērnus ikdienas prasmēm. Un papildus viņa lasija priekšā rakstus no sieviešu žurnāliem un avīzēm, lai vēlāk diskutētu ar bērniem par priekšā lasīto. Šāds apmācības veids bija derīgs, lai veicinātu ziņkārību uz visu jauno un spēju izteikt savu viedokli par jebkuru tēmu. Tomēr šāda apmācība nevarēja aizstāt skolas izglītību.…
