Latvijas Republikas Ārstniecības Likumā nekas nav minēts konkrēti par māsas prakses ētiku vai citādi ar morālu darbību saistīti punkti. Vienīgi, pieņemot faktu, ka māsa ir ārstniecības persona, kas arī likumā ir minēts, tad Latvijas Republikas Ārstniecības Likumā 8 nodaļā 50. pantā ir rakstīts, ka informāciju, ko ārstniecības persona iegūst no pacienta ārstniecības procesā, ir konfidenciāla (22). Izejot no likumā teiktā, māsai ir ļoti liela juridiskā atbildība, jo māsas darbības apjoms pacienta veselības aprūpē ir plašs. Šajā likumā nav skaidri definēts, ko tad precīzi nozīmē „atbilstoši kvalifikācijai”. Tādēļ praksē ir grūti novilkt kaut kādu robežu, kur konkrēti beidzas māsas kvalifikācija un par ko māsa ir atbildīga, un kur sākas ārsta atbildība, jo , pamatojoties uz šo pašu ārstniecības likumu, ārsts nodarbojas ar ārstēšanu un māsa piedalās ārstniecībā. nav precīzi minēts, kur tad beidzas māsas kompetences robežas.
Tomēr galvenā māsas juridiskā atbildība saistās ar pacienta veselības aprūpes veikšanu.
Arī Benner teorijā ir aprakstīta, ka rūpēšanās vai gādība, kur rūpes un gādība ir aprūpes pamatā . Rūpes un gādība nosaka iespēju sniegt un saņemt palīdzību. Aprūpe Benner teorijā tiek uzskatīta kā gādības un rūpēšanās prakse, un šīs prakses zinātni vada morāle, aprūpes ētika un atbildība.
Tātad, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ārstniecības Likumu, māsa ir juridiski atbildīga par to, lai pacientam tiktu sniegta aprūpe, un māsas atbildība vairāk saistās ar slimības seku novēršanu vai mazināšanu. Šajā likumā netiek minēts, ka māsa ir tiesīga nodarboties ar veselības veicināšanu vai saglabāšanu, kas ietilpst māsas funkcijās, un nav konkrēti precizēts ko nozīmē aprūpe- vai tā ir gādība un rūpes kā to apraksta Benner, vai tā ir palīdzība slimam vai veselam pēc iespējas ātrāk atgūt neatkarību, kā to apraksta V. Hendersone (18). Kā arī likumā nav minēts kāds ir aprūpes mērķis, un ko aprūpe sevī ietver.
Šajā nodaļā tika aplūkotas māsas funkcijas un atbildība.
…
