No Mārtiņiem līdz pat Meteņiem latvieši gājuši masku gājienos. To nosaukumi un parašas atšķiras atkarībā no vietas un laika, kad maskās iets. Izplatītākie ir ķekatas, budēļi, kaladnieki , čigāni, kā arī nosaukumi pēc dienām: Mārtiņos - mārtiņbērni, Katrīnās - katrīnbērni u.tml. Mazāk zināmi nosaukumi ir buki, miežvilki, bubuļi u.c. Dažviet masku gājējiem bija dažādi nosaukumi dažādos svētkos, piem. Dobelē Ziemassvētko- danča bērni, bet Meteņos - budēļi. Starp ķekatu, budēļu, kaļadu u.c. gājieniem ir arī atšķirības - gan maskās (čigāniem, piemēram, jābūt čigānu saimei ar kādiem papildus zvēriem un mošķiem, ko izrādīt), gan dziesmās.
Masku gājieni bija raksturīgi ne tikai gadskārtu svētkos, bet arī, piemēram, kāzās. Šī tradīcīja saglabājusies arī līdz mūsdienām.
Gājieni staigāja no mājas uz māju, trokšņodami, dziedādami sev raksturīgas dziesmas (ar piedziedājumiem kaladō, tōtari, duidō, olilō, kūčō u.c.). Ja kāds mācēja kādu muzīku spēlēt, tad uzrāva uz tās, ja nē, tad iztika ar sadzīves priekšmetiem - pannām, katliem, veļasdēļiem, govju zvaniem u.c. Galvenais - jābūt lielam troksnim. Čigāni jeb budēļi gāja no mājas uz māju, veldami līdzi bluķi, nesdami svētību un pārraudzīdami, vai godā tiek turētas sentēvu tradīcijas. Bieži vien barvedim līdzi bija zaļa kadiķu nūju, kurā iesieta cūkas kāja un kāds zvārgulītis. Paši nokrāsojušies ar ogli, lai nepazīst. Iet tālu pa mājām, lai garāki lini augtu.Citreiz ņēma nodarinātu eglīti, cilvēka garumā, ar kuplu zaru pušķi galotnē; eglītes zarus piekāra ar dažādiem izgreznojumiem, zvārguļiem, kriņģeļiem, dažā eglītē vēl iekāra mazu pudelīti sīvā.
ChristmasThe winter solstice (December 22) was celebrated when the night was longest and the day shortest, when the intensity of field work was lowest, but people gathered for evening bees to do textile and other handiwork, to spin fairytales and other stories, to guess riddles, sing, and dance. In the Christian tradition Christmas is the birth of God's son, but in traditional Latvian culture it is the rebirth of the Sun maiden.
During Christmas rooms are decorated with three-dimensional straw or reed ornaments that are vernacularly known as lukturi, puzuri, krīği, putni, and so on. Evergreen branches, junipers, colored rags, wood shavings and other natural materials are also used in the decorations.
The mummers are costumed and in different masks. The most common traditional masks are bears, horses, cranes, wolfs, goats, haystacks, tall women, small men, death, fortune-tellers, and living corpses. Led by a "father", the mummers travel from homestead to homestead or from village to village. The mummers bring a home blessing, encourage fertility, and frighten away any evil spirits.
…
