Māstrihtas kritēriju izpilde Grieķijā

1992. gada 7. februāris: Māstrihtas līguma parakstīšanas diena
Vienošanās par Eiropas Savienības līgumu un Ekonomikas un monetāro savienību (EMS) tika panākta Māstrihtā 1991. gada decembrī. To parakstīja 1992. gada februārī, un tas stājas spēkā 1993. gada novembrī. Saskaņā ar šo līgumu valsts naudas vienības tiks aizstātas ar vienotu Eiropas valūtu ar noteikumu, ka attiecīgās valstis pilda vairākus ekonomiskus nosacījumus. Svarīgākais no “Māstrihtas nosacījumiem” ir tas, ka valsts budžeta deficīts ilgstoši nevar pārsniegt 3 % no tās iekšzemes kopprodukta (IKP) un valsts aizņēmumi nevar pārsniegt 60 % no IKP. Ar šiem nosacījumiem paredz arī cenu stabilitāti, procentu likmju stabilitāti un attiecīgo valūtu maiņas kursu stabilitāti.

-Valsts budžeta deficits nedrīkst parsniegt 3 % no IKP
-Valsts parads nevar but lielāks par 60% no IKP
-Valsts gada inflacija nedrīkst būt augstaka par 1,5%punktiem,salīdz ar videjo inflaciju līmeni trijam ES valsti ar visstabīlako cenu limeni.
-Valsts ilgtermina procentu likmes valdībaparadzīmes nedrīkst būt lielaka par 2 %punktiem,salīdz ar šo likmju videjo līmeni trijas ES dalibvalstu ar vistabilo cenu līmeni
-Nacionalais valūtas svarstība attiecība pret eiro nedrīkst parsniegt +-15%.

Vienīga valsts, kura neizpildīja nevienu konvergences kriterīju ir Grieķija.Sākot no 2001 gada EMS 11 dalīb. Pamatsastavā ieklava Grieķiju, kas sakara ar valsts ekonom. neatbilstību Māstrihtas kriterijam prasībam,1998 netika uznemta EMS pamatsastavā.Grieķijai dažu laika izdevas nodrošināt valsts ekonomisko progresu.
-ja 1997 Griekija budžeta deficits bija 4% no IKP,tad 3 gada laikā samazinās par 2,9% punktiem un 2000 gada sasniedza 1,1% no IKP.
-adekvata tendences vērtojama arī Grieķijas inflācijas rādītaja jomā.
-Vienīgais rādītajs kas neatbilst Māstrihtas konv. Kriterijem prasībām ir Grieķijas valsts parāds,bet ari tam piemīt tendences samazinaties.

…