Masu informācijas līdzekļu ietekme uz psihi

Zinātnes un tehnikas sadarbība ir izveidojusi jaunu cilvēku sazināšanās veidu MASU KOMUNIKĀCIJU - “ ziņojumu plūsmu, kas adresēta relatīvi anonīmai, skaitliski pietiekami lielai un visai neviendabīgai auditorijai” [1, 161]. Šai komunikācijai var būt gan paziņojoša, informējoša iedarbība, gan izglītojoša, arī izklaidējoša un ideoloģiska ietekme. Ja sociālā psiholoģija pēta, ko cilvēki domā viens par otru, kā viņi ietekmē viens otru un kā attiecas viens pret otru, tā cenšas saprast, kā apstākļi ietekmē cilvēku uzvedību, tad “ sociāli psiholoģiski pētīt masu informatīvos procesus nozīmē izprast, tieši kādi cilvēku apziņas veidojumi tiek pakļauti izmaiņām informācijas uztveres un tās tālākās psihiskās pārstrādes rezultātā un kā šīs izmaiņas ietekmē cilvēku apziņas stāvokli, viņu uzvedību” .
Masu komunikāciju veic masu komunikāciju līdzekļi vai masu informācijas līdzekļi, vai arī mēdiji. To darbības pamatā faktiski ir pārliecināšanas, bieži uzticamības moments. Tie dod lielu ieguldījumu pasaules uztveres veidošanā bērnos un jauniešos, jo viņi iegūst daudz plašu zināšanu. Pastāv pat mēdiju didaktika, kura iesākumā darbojās kā “ pasargāšanas pedagoģija”, tagad, izmantojot dažādus masu informācijas līdzekļu veidus, tā atbalsta un efektivizē mācību procesu , daļēji pat darbā atstumjot pedagogus. [9,378]. Mēdijos redzētais, lasītais, noklausītais maina bērnos un pusaudžos stereotipus un pat bieži ietekmē viņu sociālo uzvedību. Ziņa, ko viņi saņem no mēdijiem tiek pārrunāta gan ģimenē, ar bērniem , gan draugu lokā, vēlāk jau plašākā lokā.…