1. Masu saziņas līdzekļi
Latviešu valodā tiek lietoti dažādi formulējumi un definīcijas, kas apzīmē masu saziņas līdzekļus. Īsu un kodolīgu definējumu ir devuši grāmatas ”Politika un tiesības” autori: “Masu saziņas līdzekļi (arī plašsaziņas līdzekļi, masu informācijas līdzekļi, mediji) – periodiski publiskotas informācijas nesēji. Pastāv elektroniski un iespiedformātā.[3,135] Manuprāt, vēl jāpiebilst, ka masu saziņas līdzekļu galvenais mērķis un nolūks ir informācijas sniegšana sabiedrībai.
Sandra Veinberga, profesionāla žurnāliste, raksta, ka ”žurnālistu uzdevums ir kritiski, analītiski un ar konkrētu mērķi izplatīt sabiedrībā svarīgu informāciju 1) informēt; 2) analizēt; 3) vērtējoši komentēt faktus un notikumus, kas būtiski skar līdzpilsoņu dzīvi; 4) izklaidēt (atkrīt ziņu un analītiskajā žurnālistikā)”.[5,37]
Mēdz teikt, ka pastāvēs tas, kas mainīsies. Arī “informācijas līdzekļi laika gaitā ir attīstījušies no ziņojuma sienas Senajā Grieķijā un Romā, kur katrs pilsonis varēja uzrakstīt paziņojumu, līdz mūsdienu saziņas līdzekļu impērijām, kuru apgrozījums sasniedz miljardus ASV dolāru”.[3,135] Šobrīd informācija ar masu saziņas līdzekļu palīdzību pie indivīda nokļūst gan rakstveidā (avīzes, žurnāli), gan ar attēlu un skaņu (televīzija), gan tikai ar skaņas palīdzību (radio), gan ar interneta palīdzību. Līdzās “drukātajiem” medijiem – laikrakstiem un žurnāliem – ļoti strauji arvien lielāku nozīmi iegūst tādi masu informācijas līdzekļi kā televīzija un internets, jo ar to palīdzību ziņas var, pirmkārt, izplatīt nekavējoties un, otrkārt, tās sasniedz plašu auditoriju.
Globālais tīmeklis – internets – turpina iekarot arvien lielāku popularitāti cilvēku vidū, jo ar tā palīdzību var saņemt aktuālu informāciju, lasīt laikrakstus, izteikt savu viedokli dažādās diskusijās, meklēt nepieciešamo informāciju mājas lapās un interneta portālos. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir rosinājuši likumdošanā veikt izmaiņas, paredzot, ka arī interneta mājaslapas ir masu saziņas līdzeklis.
…
