3. Pētīšanas rezultātu analīze
Analizējot 2.1.attēlā atspoguļotus pētīšanas rezultātus, redzams ka pētīšanas darbā piedālijās 47% respondentu, kas ir ar pēc vidējo izglītību, 30% respondentu, kuriem ir profesionālā vidējā izglītība, 18% respondentu ir 1.līmeņa augstāka izglītība, 5% respondentu ir bakalaura grāds maszīnības, respondentu, kam ir maģistra grāds maszīnības nebija. Izskaitļojot korelācijas koeficientu starp izglītības līmeni un sniegtam pareizam atbildem r = 0,25268, tas norāda uz vāju statistisku saikni. Ja ņemsim atsevišķu izlases kopu, kas raksturīga tikai šī pētīšanas darba konkrētai izlasei, tad sanāk ka respondenti, kas ir ar bakalaura grādu maszīnības (5%), sniedzot atbildes uz 18 anketas jautājumiem, vairāk nekā uz pusi jautājumiem (87%) atbildēja pareizi, ja izanalizēsim atbilžu variantus, kurus sniedza respondenti ar 1.līmeņa augstāko izglītību (18%), tad redzēsim, ka tie pareizi atbildēja vairāk nekā uz pusi uzdotiem jautājumiem, tas ir (57%), respondenti ar pēc vidējo izglītību (47%) sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem, vairāk nekā pusi jautājumus atbildēja nepareizi (65%), respondenti, kas ir ar profesionālo vidējo izglītību vairāk nekā pusi jautājumus atbildēja nepareizi (76%). Balstoties uz šiem datiem, var rezumēt, ka pareizo atbilžu skaits ir atkarīgs no respondentu izglitības līmeņa. Jo augstāks ir respondentu izglītības līmenis, jo vairāk ir pareizu atbilžu. Precīzāk to varētu teikt, ja respondentu skaits visos izglītibas līmeņos būtu vienāds.
2.2.attēls atspoguļo datus par respondentu darba stāžu ķirurģijas profilā. 51% respondentu ķirurģijas profilā strādā 11-15 gadus, ja paņemsim šo konkrēto kopu, un apskatīsim kā tad darba stažs ietekmē pareizus atbilžu variantus, tad sanāk ka, ķirurģijas māsas, kas strādā ķirurģijas profilā 11 – 15 gadus, vairāk nekā uz pusi uzdotiem jautājumiem atbildēja nepareizi, tas ir 62%, respondenti, kuru darba stažs ķirurģijas profilā ir 16-20 gadi, tas ir 29% uz vairāk nekā uz pusi uzdotiem jautājumiem atbildēja nepareizi (57%), respondenti, kuru darba stažs ir mazāk par 5 gadiem, tas ir 10%, vairāk nekā pusi jautājumu atbildēja pareizi, tas ir (59%), respondenti, kas ķirurģijas profila strādā 5-10 gadus, vairāk nekā pusi jautājumu atbildēja pareizi, tas ir (77%), respondenti, kas strādā ķirurģijas profilā vairāk nekā 20 gadus, lielāku daļu atbilžu atbildēja pareizi, tas ir 97%. Analizējot šos datus var redzēt, ka darba stažs neietekmē pareizus atbilžu variantus. Precīzāk to varētu teikt, ja respondentu skaits visas darba staža grupas būtu vienāds. Izskaitļojot korelācijas koeficientu starp darba stažu ķirurģijas profilā un sniegtam pareizam atbildem r = 0,3281, tas norāda uz vāju statistisku saikni.
Analizējot 2.3.attēlā atspoguļotus pētīšanas rezultātus, var redzēt, ka 83% respondentu atbildēja, ka putu pārsēji nav efektīvi brūcēm ar sausu krēveli, kas arī ir pareiza atbilde. 12% respondentu atzīmēja, ka speciāli absorbējošie pārsēji nav efektīvi brūcēm ar sausu krēveli, 3% respondentu atbildēja, ka algināta pārsēji nav efektīvi brūcēm ar sausu krēveli, 2% respondentu atzīmēja, ka kompozītpārsēji nav efektīvi brūcēm ar sausu krēveli. Tas liecina par to, ka tomēr lielāka daļa respondentu (83%) zin, ka putu pārsēji nav efektīvi brūcēm ar sausu krēveli.
2.4.attēls atspoguļo pētīšanas rezultātus, par respondentu zināšanam par pārsēju pielietojumu inficētam brūcēm ar stipru eksudāciju. 52% respondentu atzīmēja, ka putu pārsējus neieteic lietot inficētam brūcēm ar stipru eksudāciju, tas ir lielāka respondentu daļa, bet šī atbilde nav pareiza, jo putu pārsējus pielieto inficētam brūcēm ar stipru eksudāciju, 24% respondentu atbildēja, ka hidrokoloīdu pārsējus neieteic lietot inficētam brūcēm ar stipru eksudāciju, kas ir pareiza atbilde, 17% respondentu atzīmēja, ka algināta pārsējus neieteic lietot inficētam brūcēm ar stipru eksudāciju, kas nav pareiza atbilde, jo algināta pārsējus tomēr izmanto inficēto brūču pārsiešanai ar stipru eksudāciju, 7% respondentu atbildēja, ka kompozītpārsējus neieteic lietot inficētam brūcēm ar stipru eksudāciju, tas arī nav pareiza atbilde, jo kompozītpārsējus pielieto inficēto brūču pārsiešanai ar stipru eksudāciju. Šie dati liecina par to, ka lielākā daļa (76%) respondentu nezin, kāda veida pārsējus neieteic lietot inficētam brūcēm ar stipru eksudāciju.
…
