Mūsdienās ciparu apzīmēšanai parasti lieto arābu (indiešu) ciparus un izmanto decimālo vai bināro (skaitļošanas mašīnās) skaitīšanas sistēmu.
Bet kad un kur radās pirmie zinātnieki? Arī te atbilde nebūs noteikta – vēstures ziņas no tālās senatnes ir skopas jo skopas. Senās kultūras valstis Grieķija, Babilonija, Ēģipte devušas pirmos mums zināmos matemātiķus. Taless no Miletas, Pitagors, Eiklīds, arhimēds, Herons no Aleksandrijas ir vieni no pirmajiem, kas likuši pamatus elementārajai matemātikai.
Matemātiskās domas rosību senajās kultūras valstīs apspieda kristīgo fanātisms mūsu ēras III – VI gadsimtā. Tiek iznīcināta Aleksandrijas akadēmija ar slaveno bibliotēku, pēdējo grieķu kultūras centru – Platona akadēmiju Atēnās slēdz 529. gadā.
Pēc dažiem gadsimtiem par pasaules zinātņu centru kļūst Vidusāzija, kur no IX gadsimta līdz XV gadsimtam daudz vērtīgu darbu atstāj arābu un citu tautu matemātiķi, starp tiem Muhameds ben Musa al Horezmi.
Ar XVI gadsimtu strauji matemātikas attīstība sākās Eiropā. Tartalja, Kardano, Vjets, Dekarts, Fermā, Paskals, Ņūtons, Leibnics, Jēkabs Barnulli, de Muavrs, Eilers, Dalambērs, Lagranžs, Monžs, Laplass, Ležandrs – lūk, vareno plejāde, kas trīs gadsimtu laikā paceļ matemātiku nebijušos augstumos. Parādās mainīgie lielumi, izveidojas dažādu augstāko matemātikas nozaru pamati – sākas mūsdienu matemātika.
Deviņpadsmitajā gadsimtā nostiprinājās augstākā matemātika un rodas jaunas tās nozares – skaitļu teorija, neeiklida ģeometrija u.c.
slaveno matemātiķu rindās izvirzās arī krievu un latviešu zinātnieki. Pagājušā gadsimta izcilo matemātiķu vidū minami Furjē, Puasons, Gauss, Košī, Lobačevskis, Ābels, Galuā, Ostrogradskis, J. Boljaī, Dirhlē, Rīmans, Veijerrštrass, Čebisovs, Ermits, Kovaļevska, Pirs Bols un Kārlis Pētersons.
Mūsu gadsimts vēl nav noslēdzies, bet var jau droši apgalvot, ka matemātikas sasniegumu ziņā tas neatpaliks no iepriekšājiem. Matemātika sazarojusies jaunās nozarēs un kopā ar citām zinātnēm – fiziku, ķīmiju, astronomiju, bioloģiju – aizvein vairāk ļauj cilvēcei tuvoties vēl neizzinātajām dabas norisēm.
Aplūkojot dažādu gadsimtu matemātiku dzīves un darba īsus apskatus, redzēsim, ka visiem šiem zinātniekiem ir daudz kopīgu iezīmju.
Vispirms – zinātniskais patriotisms. Bieži vien neatzīti un neizprasti, šie cilvēki ir neatlaidīgi turpinājuši savu darbu, lai nākošās paaudzes varētu saņemt materiālas vērtības neizsakāmo garīgo mantojumu.
Gandrīz viesiem izcilajiem matemātiķiem spējas un apdāvinātība izpaudusies bērnībā vai jaunībā.
Daudzi slavenie matemātikas celmlauži ir bijuši kvēli savas dzimtenes patrioti un aizstāvējuši to pret ienaidniekiem (Arhimēds, Vjets, Monžs, Krilovs, Šmits, Vīners).
Tiem matemātiķiem, kuru, nav vairs mūsu vidū, ir uzcelti pieminekļi, viņu vārdos ir nosaukti Mēness virsmas krāteri un cirki, dažādu pilsētu ielas. Bet visizcilākais neapšaubāmi ir darbs, kas iemūžināts grāmatu sējumos un īstenots visdažādākajos mehānismos.
…
