Mātes un meitas attiecību tēlojums Noras Ikstenas daiļradē

Nora Ikstena (1969), Baltijas Asamblejas balvas laureāte 2006. gadā, ir viena no spilgtākajām vidējās paaudzes prozaiķēm latviešu literatūrā līdzās Gundegai Repšei, Andrai Neiburgai u.c. rakstniecēm. Rakstniece popularitāti ieguvusi ar tādām grāmatām kā „Nieki un izpriecas” (1995), „Maldīgās romances” (1998), „Dzīves svinēšana” (1998), „Jaunavas mācība” (2001), kā arī ar stāstu krājumu „Dzīves stāsti” (2004), kas guvis plašu sabiedrības atzinību. N. Ikstena pārliecinoši turpina savas literārās gaitas un uzskata, ka savu īsto romānu vēl nav uzrakstījusi, lai gan „Dzīves svinēšana” jau gandrīz vai ierindota klasikas sarakstos1. Pēdējā viņas grāmata ir „Esamība ar Regīnu” (2007) par Regīnu Ezeru.
Veids, kādā N. Ikstena savos darbos attēlo ģimenes attiecības, konkrētāk, mātes un meitas attiecības, kur mīlestības motīvs cieši savijies ar nāves motīvu, savdabīgi izgaismojot tēlu attiecības un mijiedarbi, definēja mana zinātniski pētnieciskā darba temata „Mātes un meitas attiecību tēlojums Noras Ikstenas prozā” izvēli. Pētīšanas vērts šis temats likās arī tādēļ, ka mātes un meitas attiecību tēlojums mūsdienu literatūrā arvien biežāk stājas agrāk tik aktuālā tēva un dēla attiecību atveidojuma vietā.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis – izzināt nāves un mīlestības motīva nozīmi mātes un meitas attiecību peripētijās, par pētniecisko pamatu ņemot Noras Ikstenas romānu „Dzīves svinēšana” un stāstu krājumu „Dzīves stāsti”.
Zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi :
1) izzināt veiktos pētījumus par N. Ikstenas daiļradi, respektīvi, mātes un meitas attiecību netradicionālo izgaismojumu;…