-
Mazākumtautības Latvijā
Nr. | Название главы | Стр. |
Anotācija | 7 | |
Ievads | 8 | |
Lībieši | 9 | |
1. | Lībiešu vēstures pirmsākumi | 9 |
1.1. | Pirmās teritorijas, kurās mitinājās, to skaits | 9 |
1.2. | Lībiešu raksturojums | 9 |
2. | Lībiešu etnosa turpmākā attīstība | 9 |
2.1. | Attīstības raksturs | 9 |
2.2. | Lībiešu skaits | 9 |
3. | Lībiešu raksturojums pirmās Latvijas brīvvalsts laikā | 10 |
3.1. | Saimnieciskā un kultūras dzīve | 10 |
3.2. | Lībiešu skaits | 10 |
4. | Lībiešu raksturojums PSRS okupācijas periodā | 10 |
4.1. | Otrā pasaules kara un iedzīvotāju deportāciju sekas | 10 |
4.2. | Lībiešu stāvoklis līdz otrajai Latvijas neatkarībai | 10 |
5. | Lībiešu raksturojums 90. gados | 11 |
6. | Lībiešu nākotne | 11 |
Lietuvieši | 12 | |
1. | Ienākšanas apstākļi Latvijas teritorijā | 12 |
2. | Lietuviešu raksturojums no 18. gs. beigām līdz 20. gs. sākumam | 12 |
2.1. | Saimnieciskā un kultūras dzīve | 12 |
2.2. | Lietuviešu skaits | 12 |
3. | Etnosa situācija Pirmā pasaules kara laikā | 13 |
4. | Lietuviešu raksturojums pirmās Latvijas brīvvalsts laikā | 13 |
4.1. | Kultūras un sabiedriskā dzīve | 13 |
4.2. | Lietuviešu skaits | 13 |
5. | Lietuviešu raksturojums PSRS okupācijas gados | 13 |
5.1. | Otrā pasaules kara sekas | 13 |
5.2. | Etnosa liktenis pēckara gados | 13 |
5.3. | Lietuviešu skaits | 14 |
6. | Lietuviešu raksturojums 90. gados | 14 |
Igauņi | 15 | |
1. | Pirmās teritorijas, kurās mitinājās | 15 |
2. | Igauņu raksturojums no 19. gs. līdz 20. gs. sākumam | 15 |
2.1. | Kultūras un saimnieciskā dzīve | 15 |
2.2. | Igauņu skaits | 15 |
3. | Igauņu raksturojums pirmās Latvijas brīvvalsts laikā | 16 |
3.1. | Pirmā pasaules kara sekas | 16 |
3.2. | Kultūras un saimnieciskā dzīve | 16 |
3.3. | Igauņu skaits | 16 |
4. | Etnosa raksturojums PSRS okupācijas periodā | 17 |
4.1. | Otrā pasaules kara sekas | 17 |
4.2. | Etnosa turpmākais stāvoklis līdz PSRS sabrukumam | 17 |
4.3. | Igauņu skaits | 17 |
5. | Igauņu raksturojums 90. gados | 17 |
Krievi | 18 | |
1. | Ienākšanas apstākļi Latvijas teritorijā | 18 |
1.1. | Ienākšanas veicinošie apstākļi | 18 |
1.2. | Ieceļošanas posmi | 18 |
2. | Krievu raksturojums 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā | 18 |
2.1. | Kultūras un saimnieciskā dzīve | 18 |
3. | Etnosa raksturojums pirmās Latvijas brīvvalsts laikā | 19 |
3.1. | Kultūras un saimnieciskā dzīve | 19 |
3.2. | Krievu skaits | 19 |
4. | Krievu raksturojums PSRS okupācijas gados | 20 |
4.1. | Straujā krievu iedzīvotāju pieauguma iemesli | 20 |
4.2. | Saimnieciskā dzīve | 20 |
4.3. | Krievu skaits | 21 |
5. | Krievu raksturojums 90. gados | 21 |
Baltkrievi | 22 | |
1. | Ienākšanas apstākļi Latvijas teritorijā | 22 |
1.1. | Pirmās teritorijas, kurās ienāca | 22 |
1.2. | Turpmākā ienākšanas vēsture | 22 |
2. | Baltkrievu raksturojums 19. gs. un 20. gs. sākumā | 22 |
2.1. | Kultūras un saimnieciskā dzīve | 22 |
2.2. | Baltkrievu skaits | 22 |
3. | Baltkrievu raksturojums pirmās Latvijas brīvvalsts laikā | 23 |
3.1. | Kultūras un saimnieciskā dzīve | 23 |
3.2. | Baltkrievu skaits | 23 |
4. | Baltkrievu raksturojums PSRS okupācijas periodā | 23 |
4.1. | Ieceļošanas iemesli | 23 |
4.2. | Saimnieciskā dzīve | 23 |
4.3. | Baltkrievu skaits | 23 |
5. | Baltkrievu raksturojums 90. gados | 24 |
Ukraiņi | 25 | |
1. | Pirmās ziņas par ukraiņiem | 25 |
2. | Pirmā pasaules kara sekas | 25 |
3. | Ukraiņu raksturojums pirmās Latvijas brīvvalsts laikā | 25 |
4. | Ukraiņu raksturojums PSRS okupācijas periodā | 25 |
5. | Ukraiņu raksturojums 90. gados | 25 |
Poļi | 26 | |
1. | Ienākšanas apstākļi Latvijas teritorijā | 26 |
2. | Poļu raksturojums 19. gs. un 20. gs. sākumā | 26 |
2.1. | Poļu ieguldījums Latgales kultūrā un tā sekas | 26 |
2.2. | Nodarbošanās | 26 |
2.3. | Izmaiņas poļu izvietojumā Latvijā 19. gs. beigās | 26 |
2.4. | Poļu skaits | 26 |
3. | Poļu raksturojums pirmās Latvijas brīvvalsts laikā | 27 |
3.1. | Kultūras un saimnieciskā dzīve | 27 |
3.2. | Poļu skaits | 27 |
4. | Poļu raksturojums PSRS okupācijas periodā | 28 |
5. | Poļu raksturojms 90. gados | 28 |
Vācieši | 29 | |
1. | Ienākšanas apstākļi Latvijas teritorijā | 29 |
2. | Vāciešu raksturojums līdz 20. gs. sākumam | 29 |
2.1. | Vāciešu tiesiskā vara | 29 |
2.2. | Kultūras un saimnieciskā dzīve | 29 |
2.3. | Vāciešu skaits | 29 |
3. | Vāciešu raksturojums pirmās Latvijas brīvvalsts laikā | 30 |
3.1. | Kultūras un saimnieciskā dzīve | 30 |
3.2. | Vāciešu skaits | 30 |
4. | Vāciešu raksturojums PSRS okupācijas periodā | 30 |
5. | Vāciešu raksturojums 90. gados | 30 |
Ebreji | 32 | |
1. | Ienākšanas apstākļi Latvijas teritorijā | 32 |
2. | Ebreju raksturojums līdz 19. gs. beigām | 32 |
2.1. | Kurzemes ebreji | 32 |
2.2. | Vidzemes ebreji | 32 |
2.3. | Latgales ebreji | 33 |
3. | Ebreju raksturojums 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā | 33 |
3.1. | Saimnieciskā dzīve | 33 |
3.2. | Ebreju skaits | 33 |
4. | Pirmā pasaules kara sekas | 34 |
5. | Ebreju raksturojums pirmās Latvijas brīvvalsts laikā | 34 |
5.1. | Kultūras un saimnieciskā dzīve | 34 |
5.2. | Ebreju skaits | 34 |
6. | Otrā pasaules kara sekas | 34 |
7. | Ebreju raksturojums PSRS okupācijas periodā | 35 |
8. | Ebreju raksturojums 90. gados | 35 |
Čigāni | 36 | |
1. | Ienākšanas vēsture Latvijas teritorijā | 36 |
2. | Čigānu raksturojums 20. gs | 36 |
Nobeigums | 37 | |
Pielikums | 38 | |
Izmantotāsliteratūras saraksts | 44 |
Viss šajā darbā ietvertais ir dažādu autoru darbu apkopojums un to konspektīvs atspoguļojums. Taču, lai nonāktu pie galarezultāta, visi iegūtie materiāli vispirms tika pārskatīti, divu atsevišķu materiālu kopīgās tēmas tika salīdzinātas.
Rakstot par desmit šajā darbā ietvertajām Latvijas mazākumtautībām (izņemot tabulas un grafikus), tika izmantoti materiāli no grāmatas “Mazākumtautību vēsture Latvijā”, jo, pētot visus iegūtos materiālus, es secināju, ka šajā grāmatā ir vispilnīgāk atspoguļota mazākumtautību ienākšanas vēsture un to turpmākā eksistence Latvijas teritorijā, turklāt savākto materiālu kompaktums (viena grāmata) man ļāva nepārtraukti salīdzināt dažādu etnosu eksistences apstākļus un problēmas Latvijā.
Galvenā problēma, ar kuru saskāros, rakstot par šo tēmu, un kuru man tā arī neizdevās atrisināt, ir datu trūkums par lībiešiem 2000. gada tautskaitē (nav izdalīti atsevišķi no “citām tautībām”).
Lai gan lībieši iedzīvotāju skaita ziņā nav viena no lielākajām mazākumtautībām Latvijā, šis etnoss ir kā zīme pārējām tautām, ka nacionālās pašapziņas trūkums ir reāls drauds visas tautas vai tās ievērojamas daļas izzušanai.
Neņemot vērā to, ka Latvijā mitinās vēl daudz un dažādas minoritātes bez tām, kuras ir pieminētas šajā darbā, šodien man šķiet svarīgi apzināt tās, ar kurām ikdienā es sastopos visbiežāk, un to es sev noliku kā mērķi. Nemazāk svarīga ir katra etnosa vēsture Latvijas teritorijā, jo, pamatojoties uz vēsturiskajiem faktiem, var precīzāk izprast mūsdienu situāciju Latvijas minoritāšu jautājumā, kā arī lietpratīgāk izdarīt prognozes tuvākai un tālākai nākotnei kā pašiem latviešiem, tā mazākumtautībām, tāpēc galvenais uzdevums attiecībā pret lasītāju ir viņa iepazīstināšana ar turpmāk minētajiem faktiem, lai katrs no mums spētu objektīvāk apzināties pašreizējo situāciju Latvijas valsts iedzīvotāju nacionālajā sastāvā, jo tikai tas, kurš būs iepazinies ar faktiem, spēs objektīvāk risināt visas tās problēmas, kas saistītas ar mūsu valsts mazākumtautībām, jo šīs problēmas ir vistiešākajā saistībā ar visas valsts nākotni.
LĪBIEŠI
1. Lībiešu vēstures pirmsākumi.
1.1. Pirmās teritorijas, kurās mitinājās, to skaits.
Par lībiešiem kā patstāvīgu Baltijas somiem piederīgu etnosu Latvijā var runāt kopš 10. gadsimta. Par agrākiem gadsimtiem var teikt tikai to, ka Viduskurzemē un Ziemeļvidzemē, Vidusvidzemē un Ziemeļvidzemē un Ziemeļlatgalē mita Baltijas somu etnosi, no kuriem vēlākos gadsimtos izveidojās jau pieminētie lībieši. Zinātnieki apgalvo, ka 12. un 13. gadsimtu mijā Latvijā dzīvoja apmēram 20000 lībiešu.
1.2. Lībiešu raksturojums.
Ražošanas un kultūras attīstības ziņā lībieši neatpalika no kuršiem, latgaļiem, sēļiem un zemgaļiem. Viņiem bija tam laikam atbilstoša saimnieciskā darbība – amatniecība, dravniecība, lopkopība, medības, tirdzniecība, zemkopība, zveja. Lībiešu novadiem bija savi organizēšanās un aizstāvēšanās centri – nocietināti pilskalni ar attiecīgām aizsargāšanās, dzīvošanas un saimniekošanas būvēm.…
Par katru mazākumtautību ir pieminēta tās ienākšana, uzturēšanās apstākļi, iedzīvotāju skaits, kā arī nedaudz par katra etnosa kultūras un saimniecisko dzīvi, lai lasītājam būtu lielāks priekšstats par etnosa stāvokli kādā konkrētā laika periodā.
- Bezdarbs Latvijā
- Georgs Zimmels
- Mazākumtautības Latvijā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Latvijas neatkarības pasludināšana, Satversme
Реферат для университета8
-
Latvijas okupācijas. Ārpustiesu deportācijas
Реферат для университета10
-
Tiesību normas PSRS okupētajā Latvijā
Реферат для университета39
-
Cilvēks un politika. Sieviete Latvijas politikā
Реферат для университета17
-
Pilsoniskās sabiedrības veidošanās process Latvijas Republikā
Реферат для университета12