Spodra māja, baltas drēbes, smaržīga un tīra tualetes telpa, vannošanās jeb duša – tās ir lietas, kas sniedz labsajūtu gan mums pašiem, gan mūsu viesiem. Ar lielu ūdens daudzumu var noskalot ūdenī šķīstošas vielas (piem., cukura sīrupu), bet nevar nomazgāt ūdenī nešķīstošas vielas, piem., taukus un eļļas. Šajā gadījumā ir vajadzīgs mazgāšanas līdzeklis. Mazgāšanas līdzekļi palīdz mums padarīt netīro tīru, nošķirt tīro, sociāli akceptēto pasauli no sociālajām normām neatbilstošās netīrās un smakojošās pasaules – notraipītus un ar cilvēka izgarojumiem savilkušos palagus padarīt smaržīgus un spodrus, atdzisušiem taukiem aplipušas pannas pārvērst par spoguļvirsmām, bet dažādu, cilvēka acīm nesaskatāmu riebeklību pilnās santehnikas caurules – par zaigojošiem, zilgani steriliem tuneļiem. Mājsaimnieces apgalvo, ka cīņa ar netīrumiem ir nebeidzama.(1) Tāpēc praktiski, dzīvi bez mazgāšanas līdzekļiem mēs vairs nevaram iedomāties. Atveriet tikai kādu no skapīšiem vannas istabā, vai virtuvē- kas tik tur nav: veļas, trauku mazgāšanas, līdzekļi; vanna, tualetes tīrīšanas līdzekļi, balinātāji u. tml. No televizoru ekrāniem mūs vienkāršos lietotājus hipnotizē dažādas mājsaimnieces, kuras mēģina iestāstīt, ka, piemēram, bez Ariela drēbes nav mirdzošas vai bez ....nu nekādi nevar tikt vaļā no piedegumiem uz plīts, dubļiem vannas istabā utt.
Līdzekļi, ar kuriem tiek nodrošināta šī tīrība, ir ļoti dažādi - piedāvājumu klāsts plašs, reklāmas spilgtas un skaļas. “Tavas drēbes un galdauts būs mirdzoši balti, bet gultasveļa un dvieļi mīksti un smaržos īpaši” – jūs cenšas pārliecināt reklāmas sejas. Bet kuru no šiem līdzekļiem savās reklāmās izmantotu, piemēram, zivis, roņi vai krabji, aicinot jūs izvēlēties tos pirkumus, kas ne tikai nodrošinās drēbju spožumu, bet arī pieņemamu dzīves vidi tiem, kuru mājvieta ir ezers vai jūra? (2) Atsevišķi to komponenti var būt toksiski ūdenī dzīvojošajiem organismiem, radīt ģenētiskas izmaiņas, iedarboties uz ūdens attīrīšanas iekārtu ķīmisko vai bioloģisko procesu. Daži savienojumi nokļūst dzīvajos organismos un akumulējas to šūnās. Viena no galvenajām problēmām, ko rada mazgāšanas līdzekļi, ir upju, ezeru un jūras eitrofikācija jeb pārbarošana. Ūdenstilpju pārmēslošana ar slāpekļa un fosfora savienojumiem izraisa aļģu savairošanos un pēc tam to atmiršanu, pūšanu un skābekļa deficītu. Jau daudzus gadus jūras dziļākās ieplakas ir pilnīgi mirušas. Lielā mērā tur vainojami fosfora savienojumi, kurus satur mazgāšanas līdzekļi. Jelgavas notekūdeņi un kanalizācija gan attīrītā, gan neattīrītā veidā tiek novadīti Drīksnā un līdz ar to Lielupē. …
