Nobeigums, secinājumi, vērtējums
Lai gan no konstruktīva viedokļa Mažino līnija ir paraugs un meistardarbs, par franču sabiedrisku un politisku stabilitāti 1935.- 1945. gadā to nevaru teikt un jālieto tādi vardi kā ''bezzobaina'', ''gļēva'', negatīvi pacifistiska, kas attiecas uz izlēmīgu politisku lēmumu pieņemšanas kārtību
Franciju kopuma politiski raksturo neizlēmība, vēlēšanās ar agresīvu pretinieku cīnīties ar diplomātiskam viltībām, ja tādu arsenālā nav, tad ar ''nomierināšanu'' gan ārpoltiski, gan iekšēji- sabiedrības demagoģiskā līmenī.
Franciju no 1935. g. ilgstoši raksturo divi galvenie ārpolitiski- iekšpolitiski vājumi, kas ir mijiedarbībā:
Nespēja atrast piemērotu un uzticamu sabiedroto, ar ko kopā izvērst agresīvu un noteiktu ārpolitisku stāju, jo Musolīni Itālija bija nestabila un ta varēja pakļauties vācu prasībām, ja tai piedāvātu prāvas koncesijas.
Francijas sabiedrību gan politiskā, gan ideoloģiskā līmenī raksturoja lielas bailes no Vācijas, gan augošā Pad. Krievijas spēka. Tas ir otrs ārpolitiskais faktors.
Parlamentārā līmenī pamazam notika sabiedrības vilšanās sociālistiski orientētajā ''Populārajā(Tautas) frontē'', kuras līderis Leons Blūms gan bija spējīgs uz zināmām ekonomiskam reformām, bet proporcionāli nespējīgs bija ārpolitiskas gaisotnes izvērtēšanā., kur tiešam politiskas gaisotnes novērtējumā veiksmīgs bija Andrē Mažino. Nedaudz sekmīgāks par Blūmu bija Eduārs Daladjē. Visumā abu darbība atbilst Mažino linijas būvei, jo to raksturo pasivitāte, vēlēšanās izdabāt un ''sadzīvot''. Poētiski izsakoties- slēpšanās no sabiedrības un populisms.
Loģiski, ka milit. spēkiem bija savs viedoklis par to, ka attīstīsies starptautiskie notikumi un Andre Mažino un Pols Penlevē gan sabiedrībā, gan iegūstot proporcionāli milzīgus līdzekļus no budžeta, pakāpeniski būvēja aizsardzības bastionus, kas vēsture iegājuši ar Mažino līnijas vārdu, jo, ja nav drošības, ka armija ir pietiekami labi trenēta un vadīta, tad stratēģiski kopā ar militāristu komandu un pasu karu pieredzi vadītāji izvērtēja, ka drošākas ir labi ekipētas un uzturētas aizsardzības pozīcijas, lai gan daži vēst. avoti ziņo, ka tās apgāde bija nevienmērīga. Kā to parādīja vēlākie notikumi, tas bija visai mierigi apejamas un vietām- pat caurejamas, ņemot vērā sektorus, kur sadarbības bija mazāk, taču par nevienmērīgumu un pamatīguma trūkumu nevar runāt. Jau sākotnēji jāmin, ka, lai gan tajā atradās cirkulāri nocietinājumi, pamatā nosaukums ir adekvāts- tā bija lineāra un konstantais sienas biezums visas līn. garumā bija 1,5 m, kas liecina, cik tā bija pamatīga, pie tam nav iemesla domāt par biežiem pārrāvumiem, vien tikai par aspektiem, ko jau minēju, kas vairāk saistās ar ideoloģiju.
…
