Komplekss ir emocionāli spēcīgi uzlādēts fragmentu kopums; indivīdam neapzinoties, tas vada zināmas viņa darbības (kompleksainās darbības).
Daudziem cilvēkiem dažādu iemeslu dēļ rodas dvēseles dziļumos mazvērtības sajūtas, kas liek viņiem pašiem par sevi domāt kā par kaut ko zemāku, neglītāku, dumjāku utt., tādā veidā cilvēks pats sevī ieslēdzas, viņam izpaužas vēlme uz agresivitāti. Mazvērtības sajūta kļūst par neirozi, kas izraisa ciešanas biklumu, bailīgumu, naidīgumu, agresivitāti, plosošu nepieciešamību pārspēt citus, viņus komandēt, būt vienmēr pirmajam, pazemot citus utt. Šīs nepilnvērtības izjūtas kļūst par visas personības reakciju pret jebkuru un jebkurā situācijā. Tad tas ir garīgais stāvoklis – reizēm apzināts, bet ļoti bieži – neapzināts, bet tas diktē visas ar to sirgstošās darbības.
Parasti cilvēkam raksturīga izvairīšanās no ciešanām un garīga miera meklējumi. Bet ar nepilnvērtības kompleksiem sirgstošie cilvēki parasti cieš. Viņi sevī izjūt nedrošību, bailes un nespēku ar ko stāties pretī dzīvei. Un šādā gadījumā, cilvēki, lai pārvarētu savus mazvērtības kompleksus, meklē dažādas izejas, kas bieži vien ir otras galējības, piemēram, ja cilvēks slimo ar mazvērtības kompleksu, kas liek justies viņam apspiestam, viņš meklē pārākumu, varu, cilvēks bieži vien kļūst agresīvs, pat brutāls. Savukārt cilvēks, kas jūtas apspiests, meklē iespējas kā uzkundzēties citiem. To varētu nosaukt par kompensācijas mehānismu, kā pretreakciju esošajam. Taču, lai cik tas skumji būtu, kompensācija nepavisam neizskauž mazvērtības izjūtu, tā tikai liek lietā savu ilūziju – cilvēkam rodas apziņa, ka viņš ir pārāks, taču iespējams, ja viņš nonāktu citu cilvēku sabiedrībā, kura būtu emocionāli pārāka par viņu, tā atkal salauztu viņu un tas jau var novest pie daudz nopietnākām sekām.
Parasti mazvērtības kompleksi izvēršas kā bailes no esošā, tās rodas pārsvarā tādēļ, ka cilvēks baiļojas par to, kas varētu būt, un, lai rastu kādu izeju no šādas situācijas, cilvēks parasti pieņem kādu masku – piemēram, sportistu, kurš gatavojas sacensībām, treniņu laikā viņu skriešanā apdzen daudz nepieredzējušāks sāncensis. Sportistam rodas mazvērtības komplekss, ka viņš nespēs sasniegt labus rezultātus, zaudēs visiem. Šādā situācijā šis cilvēks var izlikties, ka viņš ir pārāk labs, lai piedalītos varbūt tik maznozīmīgās sacīkstēs, taču zem tā slēpjas bailes no zaudējuma.
Mazvērtības sajūta var rasties no bailēm par apmelošanu.…
