Mēbeļu vēsture
Akmens laikmetā mēbeļu nebija. Sēdēšanai izmantoja to, kas gadījās pa rokai: akmeņus, celmus, koka baļķus. Pilnīgi visu, uz kā varēja apsēsties. Par sēdekļa skaistumu nedomāja.
Gandrīz tādus pašus krēslus kā šodien sastopam senajā Ēģiptē. Ļoti iespējams, ka šie krēsli ir visu vēlāko krēslu priekšteči. Seno ēģiptiešu krēsliem jau bija atzveltne, pārdomāta konstrukcija un savs stils. Stils ir savam laikam raksturīgu īpatnību izpaudums. Seno ēģiptiešu krēsliem kājas bieži bija veidotas kā lauvu ķetnas.
Senajā Ēģiptē krēsliem roku balsti bija tikai valdniekiem, bet senajā Grieķijā tā vairs nav tikai troņa īpašnieka izprieca. Kaut gan krēsli no tiem tālajiem laikiem nav saglabājušies, tie redzami gleznojumos uz grieķu vāzēm, ciļņos uz tempļu sienām. Krēslu izrotājumos bija raksturīga dabas formu ietekme, dažādu augu lapas, spirāles. Tā kā grieķi tirgojās un karoja ar austrumu tautām, īpaši ar Ēģipti un Asīriju, arī krēslos bija manāma šo tautu kultūras ietekme.
Pēc Romas impērijas sabrukuma, barbaru iekarojumiem veidojās romānikas stils, kas valdīja no 10.-12.gs. Mēbeles bija masīvas, smagas un neveiklas. Krēsliem bija taisnas atzveltnes, balsti resni un virpoti. Jo lielāks kungs, jo augstāka krēslam atzveltne.
Gotika izveidojās 13.-15.gs. Mēbeles plaši izmantoja gotiskās arhitektūras elementus. Gandrīz ikvienas gotikas mēbeles prototips meklējams baznīcas interjerā. Pat mājas krēsls tika gatavots pēc baznīcas krēsla parauga. Tā kā lielās tautu staigāšanas laikā tika izvazāti un pazaudēti galdnieku instrumenti, tagad tos nereti nācās pat izgudrot un gatavot no jauna. Amatniecība savā ziņā piedzīvoja uzplaukumu, jo 1322.g. tika iedibināts pirmais ar ūdeni darbināmais gateris, tātad mēbeļu gatavošanā sāka izmantot zāģētus dēļus, - mēbeles vairs nevajadzēja gatavot no biezām sagatavēm.
…
