Medību tiesiskais regulējums

Dzīvnieku tiesiskais regulējums saistībā ar medībām

Medības ir „darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad, izmantojot medību šaujamieročus, rīkus, metodes vai paņēmienus, tiek izsekoti vai meklēti, ķerti, sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki” , tāpēc, runājot par medību tiesisko regulējumu, vispirms ir jāskata dzīvnieku tiesiskais regulējums.
Skatot dzīvnieku tiesisko regulējumu, jāizdala atsevišķi medījamos dzīvniekus, t.i., „savvaļā dzīvojošos zīdītājus un putnus, kuru medības ir atļautas saskaņā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem” , jo pārējos dzīvniekus mednieki drīkst nogalināt īpaši reglamentētos gadījumos pie likumos noteiktiem apstākļiem, turklāt jāņem vērā, ka medības kā process ir vērsts uz savvaļas dzīvnieku iegūšanu savā īpašumā.
Tātad, dzīvniekus aizsargā „Dzīvnieku aizsardzības likums”, kas ir spēkā kopš 2000. gada 1. janvāra. Šis likums nosaka personas tiesības un pienākumus dzīvnieku aizsardzības jomā.
Likumā ir noteikts dzīvnieku iedalījums, un tas ir:
1) lauksaimniecības dzīvnieki;
2) mājas (istabas) dzīvnieki;
3) sporta un darba dzīvnieki;
4) eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamie dzīvnieki;
5) savvaļas dzīvnieki;
6) atrakciju dzīvnieki.
Tas pats likums ietver speciālo regulējumu attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem, kas nosaka, ka:
1) Savvaļas dzīvnieku sagūstīt un turēt nebrīvē ir atļauts tikai zinātniskos, izglītojošos vai sugas saglabāšanas nolūkos, ja šim nolūkam speciālā atļauja;...


…