Medicīnas attīstība Latvijā

Aptiekas Rīgā un Latvijā 16.-20.gs.
Pirmās aptiekas radušās Senajā Romā. 12.gs. ar arābu kultūras izplatību tās radās arī Viduseiropā. Krievijas teritorijā pirmās aptiekas dibinātas Buhārā un Rīgā. 1291. Gada pilsētas parādu grāmatā saglabājusies liecība, ka Rīgā atradušās divas aptiekas Kurpnieku ielā. Pie aptiekām atradās plaši aptieku dārzi, kuros audzēja ārstniecības augus. Gandrīz visas zāles pagatavoja uz vietas aptiekā, bet ārzemēs pirktās rūpīgi pārbaudīja. Aptiekās gatavoja ne tikai zāles, bet arī vārīja ziepes, lēja sveces un pat ražoja šaujamo pulveri. Aptiekās pat tika tirgoti alkoholiskie dzērieni, bet 1600.gadā Rīgā tas tika aizliegts. Vecākais zināmais Rīgas aptieku reglaments datēts ar 1636. gadu. Tas paredzēja, ka aptiekāram jābūt laipnam, centīgam, saprātīgam, gatavam sniegt palīdzību jebkuram cilvēkam – gan bagātam, gan nabagam, gan dienu, gan nakti, turklāt aptiekārs nedrīkstēja būt alkatīgs. Aptiekāri varēja pieņemt mācekļus, kas tika īpaši apmācīti, lai varētu kļūt par nākamajiem aptiekāriem. Viņiem bija jāiziet ļoti garš apmācību posms. Vecākā Rīgas aptieka saukta arī par Lielo jeb Rātsaptieku, dibināta 1357.g un tā darbojusies līdz 1758.g. Tā atradusies tagadējā Strēlnieku laukumā. Nākamā – Mazā jeb Ziloņu aptieka dibināta 1570.g un tā ir pastāvējusi līdz 1856.g., neskatoties uz to, ka tās atrašanās vieta mainīta vairāk kā 3 reizes.…