Medicīnas tiesības un bioētika

Ievērojot to, ka minētās un citas definīcijas atšķiras gan pēc norādīto problēmu klāsta, gan pēc tā, kā šīs problēmas tiek strukturētas starp bioētikas apakšnozarēm, amerikāņu filozofs un bioētikas speciālists R. G. Freijs (R. G. Frey) piedāvā sagrupēt bioētikas definīcijas atkarībā no tā, cik lielam problēmu klāstam šis jēdziens tiek piemērots, tādējādi izdalot bioētiku šaurākā nozīmē, daudz plašākā nozīmē un visplašākajā nozīmē.
Pēc minētā autora domām, “šaurākajā nozīmē ar bioētiku tiek saprastas tās morāles problēmas, kas ir saistītas ar jaunākajiem sasniegumiem biotehnoloģijā, īpaši izdalot četru veidu tehnoloģijas: 1) pašā dzīves sākumā un pašās dzīves beigās pielietojamās dzīvības uzturēšanas tehnoloģijas; 2) dzīves kvalitāti uzlabojošās tehnoloģijas; 3) reproduktīvās tehnoloģijas; 4) ģenētiskās inženierijas un gēnu terapijas tehnoloģijas, kā arī klonēšanas tehnoloģiju implikācijas”
Daudz plašākā nozīmē bioētika faktiski tiek pielīdzināta medicīnas ētikai, jo nodarbojas ar medicīnas aprites sfērā pastāvošajām morālajām, sociālajām, politiskajām un ekonomiskajām problēmām, kas veido bioētikas jēdziena šaurāko nozīmi, savukārt visplašākajā nozīmē bioētika apzīmē sociālās, morālās un politiskās problēmas, ko rada bioloģija un kas tiešā vai netiešā veidā iespaido cilvēces labklājību. Šai visplašākajā nozīmē tā iekļauj sevī arī dzīvnieku un vides ētiku.4
…