NOBEIGUMS
Melnais humors britu nācijas daiļliteratūrā iezīmējās jau 18.gs – 19.gs. Šajā laikā britu melnais humors un tā kariķēto tēmu loks bija atkarīgs no vēsturiskās situācijas konkrētajā vēstures posmā. 18.gs un 19.gs iedibinājās tradīcija, kas raksturo visu britu melno humoru kopumā arī turpmākajos vēstures posmos līdz pat mūsdienām, respektīvi, melno humora objekts un tēmas vienmēr tika pakārtotas sabiedrības aktualitātēm. Neskatoties uz to vai tā bija konkrētā politiskā situācija, sabiedrības paražas, tikumi, vērtības vai morāles jautājumi. Līdz ar to britu melnais humors kalpo kā nozīmīgs sava laika vēstures avots.
Atšķirībā no 18.gs un 19.gs sociālās satīras, modernisma laika sociālā satīra, kāda tā redzama Virdžīnijas Volfas un Īvijas Kamptones Burnetes darbos, neļauj tik viegli identificēt pārmaiņas britu sabiedrībā ar konkrētajiem stāsta varoņiem, sociālā vide un tās vērtības vairs netiek kariķētas ar cerību, ka tādejādi varētu tās uzlabot. Tie vairs nav pamācoša rakstura darbi ar izteiktu pamācošu morāli, šajā laikā uzsvars tiek likts uz sociālaš vides kariķēšanu tādejādi palīdzot sabiedrībai pieņemt sevi un savus trūkumus.
Salīdzinājumā ar Dž. Svifta darbu Pieticīgs piedāvājums 20.gs daiļliteratūrā ar melnā humora iezīmēm vairs netiek piedāvātas alternatīvas, netiek piedāvāti modeļi veiksmīgai indivīda integrācijai sabiedrībā. 20.gs rakstinieki nepiedāvā nekādas perspektīvas, lai mainītu sociālo vidi un tās ideoloģiskās sistēmas, tai skaitā reliģiskās, politiskās un vietējo tradīciju struktūras. Tajā pat laikā visas šīs sistēmas tiek atspoguļotas kā ļoti cietsirdīgas tieši pret indivīdu, jo tās nespēj kompleksi risināt ar cilvēka eksistenci sasitītos jautājumus. 20.gs britu melnais humors kalpo par savdabīgu aizsardzības modeli pret piedzīvotajām 20.gs šausmām un vardarbību.
Līdz ar kino parādīšanos būtisku lomu britu kultūrā ieņēma šausmu filmas un krimināla rakstura brāmas, kaut arī izteikts melnā humora kino 20.gs sākumā vēl neparādās, ir manāmas tā iezīmes. Sākot ar 1949.gadu kad tiek uznēmta viena no pirmajām britu melnajām komēdijām Labās sirdis un kroņi, aizsākās pakāpeniska melnā humora kino popularizēšanās, kas savu uzplaukumu sasniedza 20.gs beigās – 21.gs sākumā, dažkārt iegūstot tīri izklaidējošu raksturu. Līdzīgi kā daiļliteratūrā arī kino melnā humora objekts un tēmas tiek pakārtotas britu sabiedrības ikdienas dzīves realitātes aktuālajm problēmām. Līdz ar 20.gs beigām un 21.gs sākumu britu melnā humora kino ir kļuvusi par nozīmīgu „eksporta preci” starptautiskajai auditorijai.
Britu melnais humors laika gaitā ir izveidojies kā viena no nācijas identitātes raksturīgajām iezīmēm. Britu sabiedrības spēja pasmieties par sevi vissarežģītākajās dzīves situācijās un saglabāt nosvērtību ir kļuvusi ne tikai par pašas britu nācijas iezīmi, bet arī bijis viens no galvenajiem raksturojošajiem lielumiem, kas ir veidojis tās tēlu pārējā pasaulē.
…
