Melnais caurums ir telpas apgabals, kura gravitācijas lauks ir tik spēcīgs, ka to nespēj atstāt nedz materiāls ķermenis, nedz gaisma. Melnie caurumi ir neliela izmēra un nav noverojami, tikai spēcīgais gravitācijas lauks liecina par melnā cauruma eksistenci. Šāds gravitācijas lauks izliec laiku. No malas raugoties uz objektu, kas krīt melnajā caurumā, šķistu, ka tas nekad nesasniedz notikumu horizontu, lai arī, raugoties no objekta viedokļa, tas šķērsotu notikumu horizontu ārkārtīgi īsā laikā. Notikumu horizonts ir melnā cauruma "virsma". Melno caurumu var ieraudzīt vienīgi tad, ja tajā krīt viela, kas staro. Melnā cauruma izmērus nosaka gravitācijas rādiuss. Ja kāds ķermenis atrodas ārpus gravitācijas rādiusa, tad tas, attīstot pietiekami lielu ātrumu, var aizlidot projām no melnā cauruma. Ja ķermenis atrodas gravitācijas rādiusa iekšpusē, tad tam jāattīsta ātrums, kas ir lielāks par gaismas ātrumu, bet tas, saskaņā ar fizikas likumiem, nav iespējams. Melnie caurumi rada radiācijas efektu, ko izstaro melnā cauruma akrēcijas disks. Akrēcijas disks ir ap melno caurumu izveidojies matērijas disks, kas ātri griežas. Berzes rezultātā tas sakarst uz izdala daudz radiācijas jeb siltuma. Dažas teorijas paredz, ka melna cauruma centrā veidojas singularitāte – laiktelpas punkts, kur laiktelpas liekums kļūst bezgalīgs, punkts, kurā blīvums ir bezgalīgs.…
