Neiedziļinoties, melnais caurums ir visuma reģions, kuram ir tik liela masa, koncentrēta tajā, ka nekāds tuvs objekts nevar izbēgt tā gravitācijas spēku. Tā, ka mūsu labākā gravitācijas teorija uz šo brīdi ir Einšteina vispārīgās relativitātes teorija, mums vajag iedziļināties dažos šis teorijas aspektos, lai izprastu melnos caurumus, bet sāksim lēnām, apdomājot gravitāciju vienkāršākos apstākļos.
Pieņemsim, ka cilvēks stāv uz planētas virsmas. Viņš met akmeni augstu gaisā. Pieņemot, ka akmeni viņš nemet pārāk stipri, tas celsies kādu laiku, bet galu galā paātrinājums, planētas gravitācijas dēļ, liks tam atkal krist atpakaļ. Ja viņš aizmestu akmeni pietiekami stipri, tad viņš varētu akmenim piešķirt pietiekami lielu spēku, lai izbēgtu planētas gravitāciju pilnībā. Akmens turpinātu celties bezgalīgi. Ātrums, ar kuru būtu nepieciešams aizmest akmeni, lai tas tik tikko spētu izbēgt planētas pievilkšanās spēku, sauc par „otro kosmisko ātrumu”. Kā varētu nojaust, otrais kosmiskais ātrums ir atkarīgs no planētas masas – ja planēta ir ļoti masīva tad tās gravitācija ir lielāka, un otrais kosmiskais ātrums ir lielāks. Vieglākai planētai šī vērtība ir mazāka. Otrais kosmiskais ātrums ir arī atkarīgs no tā cik tuvu objekts ir planētas centram, jo tuvāk centram, jo tas lielāks.
Ideja par tik spēcīgu masas koncentrāciju, ka pat gaisma nespēj to izbēgt, pirmo reizi izskanēja Laplacam un Mitčelam, 18. gadsimtā. Gandrīz uzreiz pēc tam, kad Einšteins izstrādāja relativitātes teoriju, Karls Švarcčailds atklāja matemātisku risinājumu vienādojumiem, teorijai kas izskaidrotu tādu objektu. Tikai daudz vēlāk pēc tādu cilvēku kā Openheimers, Volkovs un Šnaidera darba, 20. gs. trīsdesmitajos, cilvēki sāka nopietnāk apsvērt iespēju, ka šie objekti tik tiešām varētu pastāvēt mūsu Visumā. Šie zinātnieki pierādīja mums, ka kad pietiekami masīvai zvaigznei izbeidzas degviela, tad tā vairs nevar noturēties pret savu pašu gravitāciju un kolapsē par melno caurumu. Vispārīgajā relativitātē, gravitācija ir laiktelpas izliekuma rādītājs. Masīvi objekti izloka laiku un telpu tā, ka parasti ģeometrijas noteikumi nedarbojas.…
