Hibridoloģiskā metode jeb hibridoloģoskā analīze ir ģenētikas pamatmetode. Lietojot šo metodi, krusto organismus, kuriem ir atšķirīgas pazīmes, un atsevišķu pazīmju iedzimšanu matemātiski analizē vairākās pēcnācēju paaudzēs. Ja krusto ģenētiski atšķirīgus indivīdus, iegūtos pēcnācējus sauc par hibrīdiem, tāpēc arī šīs metodes nosaukums ir hibridoloģiskā metode.
Lai gan augus un dzīvniekus krustoja jau sirmā senatnē, tomēr hibridoloģiskā metode kā zinātniska metode radās tikai pagājušā gadsimta otrajā pusē. Tās autors ir Gregors Mendelis, kuram, lietojot tieši šo metodi, izdevās atklāt pazīmju iedzimšanas likumsakarības. Atšķirībā no saviem priekštečiem, kas arī centās izzināt iedzimšanas likumsakarības, krustojot organismus, G.Mendelis skaitliski analizēja atsevišķu pazīmju iedzimšanu vairākās paaudzēs, rūpīgi uzskaitot visus kāda indivīda pēcnācējus. Ja arī G.Mendelis krustoja organismus, kas atšķīrās ar vairākām pazīmēm, viņš katras pazīmes iedzimšanu pēcnācējiem vienmēr analizēja atsevišķi.
Tomēr G.Mendeļa darba sekmes ir izskaidrojamas ne tikai ar ļoti precīzi izstrādāto pētījumu metodiku, bet arī ar veiksmīgo darba projekta izvēli. G.Mendelis par savu pētījumu objektu izvēlējās zirņus, kas ir pašapputes augi (tāpēc var analizēt atsevišķi katra indivīda pēcnācējus), bet kam ir iespējama arī mākslīgā apputeksnēšana. Zirņu hibrīdi ir auglīgi un zieda uzbūve tāda, ka tas ir aizsargāts no svešu putekšņu iekļūšanas. Bez tam zirņiem ir sastopamas dažādas šķirnes, kuras atšķiras savā starpā ar atsevišķām alternatīvām (kontrastainām, savstarpēji izslēdzošām) pazīmēm: ir, piemēram, šķirnes ar gludām vai grumbuļainām sēklām, dzeltenām vai zaļām sēklām, baltiem vai sarkaniem ziediem utt.…
