Mērnieku laiki

‘’Mērnieku laiki’’ ir pirmais latviešu reālistiskais romāns, kurā dzīves patiesības izpaužas gan tematikā, gan sižeta un tēlu izveidē, gan valodā. Kaudzītes romānā atklāj muižas un zemnieku attiecības, mantas vairošanas ceļus un līdzekļus, zemnieku darbību pagasta pārvaldes iestādēs un kultūras organizācijās, pārvācošanās tendences, spilgtas sadzīves ainas un raksturus, negatīvas parādības sadzīvē un daudz trūkumu sava laika cilvēkos, viņu savstarpējās attiecības gan ģimenē, gan ar kaimiņiem. Konflikts rodas tradīciju un laikmeta nosacīto uzskatu rezultātā. ”Mērnieku laiki” sākas, jo ir notikusi dzimtbūšanas atcelšana un muižnieki no zemniekiem drīkst prasīt tikai naudas renti vai pārdot zemi privātā īpašumā, šis pasākums negaidīti pārvērš zemnieku likteni, kas dažiem ļauj tikt pie turības, taču daudzus iemet nabadzībā. Liela nozīme te ir kukuļiem, jo tie nosaka izmērīto zemju robežu izdevīgumu. Paši mērnieki pamudina slātaviešus un čangaliešus dod kukuļus, un viņi to, protams, dara.
Taču, neskatoties uz pielabināšanos mērniekiem, zemnieki ne vienmēr ir tik pakļāvīgi, jo mērnieki mēdz uzvesties pārāk patvaļīgi. Zemes mērīšanas gaitā, kad arvien vairāk atklājas mērnieku netaisnā rīcība, zemnieku neapmierinātība pastiprinās. Raņķis liecina: “... rūgts un nāvīgs ienaidnieks ir saraudzējis abas valstis pret mums ...” Taču protesti ātri apsīkst, lai nesanāktu konflikts ar mērniekiem, jo tad labu robežu iegūšanas iespējas ir izslēgtas. Zemnieki „lien uz vēdera” muižnieku priekšā.…