Tauriņzieži pirmajā gadā pēc to iesēšanas parasti aug lēni, tāpēc daļu no tauriņziežiem, piemēram, āboliņus sēj zem virsaugs. Sējot zem virsauga svarīgi atcerēties, ka lai zālaugs veidotu labu zelmeni virsaugam jādod samazinātas slāpekļa minerālmēslojuma devas normai nevajadzētu būt lielākai par 50 kg ha-1 , ja virsaugam tiek dotas pārāk lielas slāpekļa mēslojuma devas, tad tas var veldrēties un traucēt veiksmīgai pasētā zālāja attīstībai.[3]
Zālaugu mēslošanai parasti izvēlas minerālmēslus, organiskie mēsli jādod priekšaugam vai arī virsaugam vidēji 40 – 60 tonnas uz hektāra.
Ja nepieciešams izvēlēties, kurus zālājus labāk mēslot un visu zālāju mēslošanai minerālmēslu un organisko mēslu nepietiek, tad priekšroka būtu jādod tauriņziežu mēslošanai, jo tauriņzieži dod augstākas ražas nekā stiebrzāles, kā arī atstāj bagātīgu organisko mēslojumu, kas labvēlīgi ietekmēs pēcaugu ražību un kopējo barības ieguvi augu rotācijā. Tauriņziežu stiebrzāļu mistri jāmēslo tā, lai nodrošinātu optimālu tauriņziežu attīstību. [9]
Uz tauriņziežu saknēm ir gumiņbaktērijas, kuras piesaista atmosfēras slāpekli, tāpēc slāpekļa mēslojums jādod ļoti nelielā daudzumā, vai arī tauriņziežiem, kuri sēti tīrsējā, piemēram, lucernai to var nedot nemaz, jo daudzos gadījumos ražas pieaugumu arī dodot slāpekļa mēslojumu tīrsējā sētiem tauriņziežiem, bet tā lietošanas efektivitāte ir ievērojami mazāka, un tāpēc apstākļos, kad slāpekļa minerālmēsli ir ierobežotos daudzumos, tauriņziežu sējumos to lietošana bieži neattaisnojas.
Fosfors, kālijs, kalcijs un citi mēslošanas līdzekļi tauriņziežiem uzlabo slāpekļa bilanci. Dodot tauriņziežiem 100 kg fosfora un kālija, iespējams iegūt papildus aptuveni 100 – 120 kg slāpekļa no atmosfēras. Zālaugi salīdzinoši labāk nekā citi laukaugi izmanto mēslošanas līdzekļos esošās barības vielas.[9]…
