5.2. Metināšana aizsarggāzu vidē.
Metāla inertās gāzes (MIG) un metāla aktīvās gāzes (MAG) metināšana ir pasaulē visplašāk lietotā metode (5.1. att.). Šo metināšanas metodi tik populāru ir padarījis tās augstais darba ražīgums un fakts, ka šo metināšanas veidu ir viegli automatizēt.
MIG/MAG metināšanas principa pamatā ir metāla stieple, kas caur stieples padeves mehānismu un metināšanas pistolei tiek padota uz metināmo virsmu, un elektriskā loka ietekmē tiek nodrošināta gan stieples, gan metināmās virsmas sakausēšana. Stieple darbojas gan kā strāvu vadošs elektrods, gan kā metināmā metāla pildījums. Elektroenerģijas padevi nodrošina speciāls metināšanai paredzēts barošanas avots. Aizsarggāze, kas plūst caur gāzes sprauslu, aizsargā loku un izkusušo materiālu. Aizsarggāze ir inerta (MIG metināšanai) vai aktīva (MAG metināšanai). Kā inertā gāze tiek izmantots argons, hēlijs vai šo gāzu maisījumi, kas ķīmiski nepiedalās metināšanas procesā. Savukārt aktīvās gāzes, piemēram, ogļskābā gāze, piedalās loka un izkusušā materiāla mijiedarbības procesā. [3]
SECINĀJUMI
1. Metālapstrāde mūsdienās attīstās ļoti strauji. Tāpat arī attīstās metālapstrādes mašīnas, kā rezultātā daudzi agrāk lietotie apstrādes paņēmieni ar vecākām metālapstrādes mašīnām pamazām zaudē savu nozīmi, jo mūsdienās ienāk modernākas mašīnas, un tās ir ar ciparvadību.
2. Virpošanas darbi gan individuālajā ražošanā, gan mašīnbūvē ir visplašāk izplatītie darbi metālapstrādē.
3. Frēzēšanas darbi metālapstrādē ir mazāk izplatīti, kā virpošanas darbi, jo tie ir sarežģītāki un darbietilpīgāki.
4. Metināšana ir nozīmīga sastāvdaļa metālapstrādē, un tai ir vairāk nekā 100 dažādu metināšanas veidu, paveidu un paņēmienu.
…
