Vārds “metāls” cēlies no grieķu valodas vārda metallon – šahta, raktuve. Līdz mūsu ēras sākumam bija zināmi deviņi metāli: varš, sudrabs, zelts, cinks, alva, dzelzs, svins, antimons un dzīvsudrabs. 1779.gadā fraņču zinātnieks A. L. Lavuazjē sastādīja pirmo “vienkāršo ķermeņu”, t.i., ķīmisko elementu, sarakstu, kurā jau bez minētajiem metāliem ietilpa vēl astoņi: bismuts, kobalts, mangāns, molibdēns, niķelis, platīns, volframs un arsēns. Arsēns ir nemetāls, taču pēc savām fizikālajām īpašībām tas atgādina metālu. No 18.gs. beigām atklāto metālu skaits strauji pieauga. 19.gs. pirmajā pusē atklāja platīna saimes metālus (rutēniju Ru, rodiju Rh, pallādiju Pd, osmiju Os, irīdiju Ir) un ieguva dažus sārmus un sārmzemju metālus(litiju Li, nātriju Na, kāliju K, kalciju Ca, stronciju Sr, bāriju Ba). No dabā sastopamajiem metāliem pēdējo atklāja rēniju Re 1924.gadā. 20.gs. vidū sāka iegūt radioaktīvos metālus (tehnēciju Tc, prometiju Pm, neptūniku Np, plutoniju Pu u.c.), kas dabā nav sastopami.…