Kopš cilvēks nostājās uz pakaļkājām, vai arī viņu radīja Dievs, mūzikai viņa dzīvē bijusi svarīga loma. No sakrāla rituāla tā kļuva gan par izklaidi, gan “lielo” mākslu. Kopš 20. gs. sākuma mūzika ir bijusi dažādu cilvēku grupu atšķirības zīme.
Mūsdienās pastāv ļoti daudz gan populāru gan ne tik populāru mūzikas stilu. Manuprāt metāliskais roks jau kopš tā pastāvēšanas brīža ir bijis populārs, tas bija viens no iemesliem, kādēļ izvēlējos rakstīt tieši par šo mūzikas stilu. Otrs iemesls ir metāla noslēpumainība, mistika. Es domāju, ka metāliskais roks, jeb Heavy metal ietver sevī daudz dziļāks domas, t.i., pastāv reāls iemesls, kāpēc metālisti uz skatuves bļaustās un attiecīgi uzvedas. Man pašai likās ļoti interesanti to visu uzzināt.
Kaut arī literatūras pa metālisko roku nebija īpaši daudz, centos izmantot arī pašas lasīto un zināšanas par šo mūzikas novirzienu.
Vēsture.
Sešdesmito gadu otrajā pusē apzīmējums “roks” tika plaši izmantots ne tikai ASV, bet arī Rietumeiropā. Šajā sakarā radās jauna mūzika, kura daļēji balstās uz rokenrola tradīciju. Tas ir saistīts ar izmaiņām pašā mūzikā, bet ne mazākā mērā arī ar notikumiem sociālajā un politiskajā dzīvē. Pasaulē bija izveidojusies īpaša situācija. Eksistēja divas lielvaras, valstis bruņojās. Vidusslānis bija kļuvis turīgs kā vēl nekad. ASV lielākajās pilsētās norisinājās melno kvartālu nemieri, visās pasaules universitātēs notika studentu mītiņi pret ASV piedalīšanos Vjetnamas karā. Tāpat tika streikots pret rasu diskrimināciju un autoritārismu. Šie notikumi radikāli izmainīja gan jaunatnes pasaules izjūtu, gan noskaņojumu, un radīja pavisam citu gaisotni. Protams, jaunā mūzika ļoti jūtīgi reaģēja uz notiekošo un ļoti precīzi iemiesoja sevī mainīgo laika garu.
Septiņdesmitajos gados rokmūzika attīstījās dažādos stilos, kuru skaits turpināja pieaugt. Stilu nosaukumi vairojās, bet daudzi tika radīti mūzikas komercializācijas ietvaros un neko īpašu nenozīmēja. Daži stili iezīmēja nopietnas parādības rokmūzikā. Viena no nopietnajām parādībām bija metāliskais roks.
Metāliskā roka aizsākšanās meklējama britu blūza kustībā sešdesmitajos gados, it sevišķi starp grupām, kurām bija grūtības ar pielāgošanos Amerikas blūzam raksturīgajiem ritmiem. Britu ritmi kļuva pieslīpētāki, un elektrisko instrumentu pastiprinātā skaņa kļuva vēl svarīgāka. Angļu valodā metāliskais roks parasti tiek apzīmēts ar vārdu “heavy metal” - “smagais metāls”. Šis stilistiskais virziens kā hārdroka modifikācija radies 70. – 80. gados.
Par metāliskā roka aizsācēju uzskata grupu “Black Sabbath” (Melnais sabats) un divus tās ģēnijus – ģitāristu Tomiju Jomiju (Marks Entonijs Jomijs) un vokālistu Oziju Ozbornu (Džons Maikls Ozborns). Amerikas metāliskā roka saknes meklējamas gan britu hārdrokā (grupa “Cream” (krējums) ar slaveno ģitāristu Eriku Kleptonu), gan amerikāņu ģitārista Džimija Hendriksa mūzikā. Bet par pirmo īsto metāliskā roka grupu uzskata “Led Zeppelin”, kura blūza toņus spēlēja smagāk un skaļāk nekā jebkurš to ir darījis.
Izteiciens Heavy metal pirmoreiz radās amerikāņu rakstnieka Viljama Berroza darbā “Naked Lunch” (1059. g.), kurā ir vārdi “Heavy metal thunder”. Žurnālistu leksikā šo vārdu iedzīvināja amerikānis Lesters Bengs, kas strādāja žurnālā “Creed” (Ticība).
Jēdziens metālists radies no “Black Sabbath“ dziesmas ‘Iron Man’ (Dzelzs cilvēks). Tā stāsta par vīru, kurš nākotnē redz iznīcināto pasauli. Atgriežoties viņš mēģina vest cilvēkus pie prāta, taču visi viņu ignorē. Vīrs noskaišas un kļūst par monstru, kas iznīcina pasauli. Arī metālistu apģērbs radies šīs dziesmas iespaidā, jo vīrs tēlots apkāries ar ķēdēm, auskariem un kniedētā ādas jakā. …
