Vārds “metāls” cēlies no grieķu valodas vārda metallon, kas nozīmē šahta, raktuve. Pirmie zināmie metāli bija varš, sudrabs, zelts, cinks, alva, dzelzs, svins, antimons un dzīvsudrabs. Šie metāli bija zināmi jau līdz mūsu ēras sākumam. Vēlāk, 1779. gadā, franču zinātnieks A. L. Lavuazjē izveidoja vienkāršo ķermeņu sarakstu, kuru papildināja ar bismutu, kobaltu, mangānu, molibdēnu, niķeli, platīnu volframu un arsēnu. Ap 19. gadsimtu strauji sākās jaunu ķīmisku elementu atklāšana, kā pēdējos atklāja tehnēciju, prometiju, neptūniju, plutoniju, kas dabā nav sastopami.
Metāls ir cieta, kristāliska viela, kurai raksturīgs kristāliskais režģis.
Metālu fizikālās īpašības.
Metāla uzbūve:
Tie ir vienkāršas vielas (sastāv no viena veida atomiem);
Tiem ir vienatomu molekulas (Li, Na, Al, Zn, Fe, u.tt.);
Tiem raksturīgs blīvs atomu kristālrežģis:
Mezglpunktos atrodas neitrāli atomi un metālu katjoni, bet daļa no vērtības elektroniem jeb elektronu gāze brīvi pārvietojas kristālrežģī. Brīvie elektroni raksturo siltumvadītspēju, elektrovadītspēju un gaismas atstarošanas spēku. …
