Metodiskie paņēmieni, interpretējot Kārļa Kažociņa kora dziesmu "Kā gulbji"

Secinājumi
1. Kārlis Kažociņš kļuvis populārs galvenokārt ar vienu skaņdarbu (kora dziesma Kā gulbji). Nav liels muzikālais mantojums – ap 30 kompozīciju. Viņš rakstījis dziesmas jauktajam, vīru un sievu korim. Tautā iemīļotākās ir jauktajam korim Kā gulbji, vīru korim Jaunība, Vakars. Daiļradē atspoguļojas romantisma iezīmes – sapņainums, liriskums, kas izpaužas muzikālā dabas cildināšanā. K. Kažociņa jaunrades ierosmju avots bija Emīla Dārziņa reālistiskā lirika. Viņa mūzika ir vienkārša, romantiski liriskā noskaņā darināta, melodiska. Tomēr vēl neizkoptā kompozīcijas tehnika K. Kažociņam neatļāva izteikties lielākā instrumental formā.
2. Kora dziesma Kā gulbji ar dzejnieka Eduarda Veidenbauma vārdiem, uzrakstīta 1919. gadā. Tas ir K. Kažociņa ievērojamākais darbs un tā kļuvusi par vienu no populārākajām 20. gs. latviešu kora dziesmām. Tā ir neliela, īsa liriska glezniņa, kurā sasniegta ārkārtīga izteiksmes koncentrētība un noskaņas dvēselīgums un, kurā ar dziļu izjūtu un mākslinieka spēku gandrīz taustāmi redzamas parādītās ilgas. Dziesmas tematismā īpaši izpaužas mīlestība pret dzimteni, dabas cildināšana un patriotisms.
3. Kora dziesmā Kā gulbji tika noteiktas šādas pamatgrūtības:
1) Vokālās tehnikas apguve. Darbs ar elpu. Dikcija.
2) Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu precīza izpilde.
3) Intonatīvās problēmas. Mākslīgā ansambļa problēma.
4) Dziesmas satura atklāsme.
…