Kopsavilkums
Darba autors secina, ka meža apsaimniekošanas tiesiskajā regulējumā Latvijā šobrīd ir konstatējamas nepilnības, kuras būtu jānovērš. Autors uzskata, ka sākotnēji izvirzītais darba mērķis un uzdevums ir sasniegts, kā arī izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes.
Meža likumā skaidrojot jēdzienu mežs, ir mēģināts norādīt, ka galvenais, ko saprot ar jēdzienu „mežs” ir koksnes resurss, tomēr, meža jēdziena skaidrojumā ir noteikts, ka mežs ir ekosistēma, līdz ar to Meža likums definē, ka mežs sastāv gan no kokiem, gan augiem, gan dzīvniekiem. Lai arī normatīvo aktu kopumā nepastāv viens vienots meža jēdziens, tomēr ir secināms, ka ar mežu saprot noteiktu zemes platību, kurā pārsvarā dominē koksne, bet papildu tiek vērsta uzmanība uz to, ka mežs mijiedarbojas ar citiem biocenozes elementiem, tādējādi veidojot vienotu ekosistēmu. Līdz ar to par mežu nevar uzskatīt tikai koksni, terminā „mežs” ir ietverts ikviens biocenozes elements, kas pastāv zemes platībā, kurā dominē koksne.
Normatīvo aktu analīze liecina, ka viens no aspektiem, kas var samazināt bioloģisko daudzveidību meža zemēs, ir ekspluatācijas aizsargjoslu pašreizējais normatīvais regulējums. Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka, gadījumā, ja ekspluatācijas aizsargjoslā atrodas koks ar lielu ligzdu, dobumu vai pie kura ir izveidots skudru pūznis un šajā vietā nav izveidots mikroliegums vai īpaši aizsargājamā dabas teritorija, šādus kokus var cirst un tas nebūs pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Lai samazinātu risku, ka ekspluatācijas aizsargjoslā tiktu iznīcināta kādas sugas, kura būtu jāaizsargā, pārstāvja mājvieta, pirms veikt ciršanas darbus šādā teritorijā, tomēr būtu jāveic ekspertu novērtējums. Līdz ar to gadījumā, kad tiek veikti ciršanas darbi ekspluatācijas aizsargjoslu teritorijā un tiek konstatēts, piemēram, ka kādā no likvidējamajiem kokiem ir izveidota liela ligzda, ir nepieciešams pieaicināt vides ekspertu, kurš veiktu novērtējumu par to, vai šāds koks būtu saglabājams. Tātad, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ir nepieciešams Ministru kabineta noteikumu Nr.935 „Noteikumi par koku ciršanu mežā” 59.punktu izteikt šādā redakcijā: „Šo noteikumu 54., 56. un 57.punktā minētos kokus un 55.punktā minētos sausos stāvošos kokus nesaglabā ekspluatācijas aizsargjoslās tikai tad, ja ir saņemta vides eksperta atļauja.”
…
