Ievads
Saskaņā ar Meža likuma 3. pantu mežs ir ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz 7 metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procenti no mežaudzes aizņemtās platības. Mežaudze ir mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu.
Meža zeme ir:
- zeme, uz kuras ir mežs,
- zeme zem meža infrastruktūras objektiem,
- mežā ietilpstošie un tam pieguļošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.
Meži ir Latvijas nacionālā bagātība, kuru mums vajadzētu saglabāt un vairot, lai mēs varētu apmierināt savas sociālās, ekonomiskā un ekoloģiskās vajadzības. Gadsimtiem ilgi Latvijas iedzīvotājiem ir veidojušās saimnieciskās, kultūrvēsturiskās un emocionālās attiecības ar mežu. Mežs pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Latvijā ir reģistrēti vairāk kā 154 000 meža īpašnieki un vairāk kā 159 000 meža īpašumu. Meža īpašniekiem pieder gandrīz puse no kopējās meža platības valstī. Pie tam ¾ no meža īpašniekiem īpašumi ir mazāki par 10 hektāriem. Lielākajai daļai no meža īpašniekiem mežs nesniedz nekādus ienākumus. Ceturtajai daļai ienākumi ir neregulāri, tikai dažiem meža īpašniekiem mežs sniedz regulārus ienākumus. Mežu kā regulāru ienākumu avotu uztver īpašnieki, kuru īpašumā ir vairāk kā 30 hektāri mežu. Ienākumus no meža, meža apsaimniekošanai izmanto tikai ceturtā daļa no visiem meža īpašniekiem. Pārējie ienākumus galvenokārt novirza lauksaimniecībai vai saimniecības uzturēšanai. Nelielu mežu īpašumu īpašnieki nesteidzas ar mežistrādi un arī nevēlas pārdot savus īpašumus, tādēļ, ka meža īpašums viņiem ir kā mantojums bērniem jeb īpašuma apziņas veidotājs. Tikai pēc tam viņš ir kā malkas resursu nodrošinātājs un ekonomiskās drošības garants, vai arī stabils ienākumu avots.
Meža īpašniekiem jāņem vērā dažādi specifiskie pienākumi un dabas aizsardzības specifiskie režīmi, iegūstot īpašumā, apsaimniekojot un izmantojot mežus. Šie specifiskie režīmi un pienākumi ir piemērojami pat tad ja meža zeme neatrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai likuma noteiktajās aizsargjoslās. Pēc sava rakstura specifiskie meža zemes īpašnieka pienākumi un dabas aizsardzības specifiskie režīmi ir atzīstami par sava veida īpašnieku īpašuma tiesību apgrūtinājumiem. Ar to tiek ierobežotas īpašnieka pilnīgas varas tiesības pār savu īpašumu.
Ikvienam meža zemes īpašniekam ir dažādas iespējas, kā savu īpašumu izmantot un gūt no tā saimniecisku labu. Līdzās mežā esošo koku vērtībai mežam piemīt arī citas ar kokiem tieši nesaistītas vērtības jeb tā sauktās ne koksnes vērtības. Pie tām pieskaitāmi gan tādi materiālie labumi kā savvaļas ogas, sēnes un ārstniecības augi un savvaļas dzīvnieki, gan mežam piemītošās rekreatīvās un ekoloģiskās vērtības.
Šajā studiju darbā apskatīsim lietas, ar kurām meža īpašnieki visbiežāk sastopas apsaimniekojot savus meža īpašumus.
Līdz ar to autors izvirza pētījuma mērķi:
1. noskaidrot meža īpašnieka tiesības un pienākumus meža apsaimniekošanā.
…
