Meža veselības stāvokļa novērtēšanai Latvijā starptautiskās sadarbības programmas ICP Forest ietvaros tiek veikts reģionālais meža monitorings. Tā uzdevums ir apzināt mežaudžu veselības stāvokļa izmaiņas, šo izmaiņu tendences un noskaidrot galvenos mežaudžu veselības stāvokli ietekmējošos faktorus.
Valsts mežierīcības institūts izveidojis gandrīz 400 pastāvīgas novērošanas punktus (PNP), kas izvietoti vienmērīgi visā valsts teritorijā. PNP regulāri veic koku vainaga defoliācijas, dehromācijas un citu bojājumu uzskaiti.
Latvijā pēdējā laikā ik gadu iet bojā 1200-2400 ha mežaudžu. Galvenie cēloņi ir kaitēkļu postījumi, meža ugunsgrēki, pārlieku lielais mitrums (galvenokārt bebru nopludinātas platības), vējgāzes, dzīvnieku postījumi un slimības. Kaitēkļu un slimību apkarošanu veic pielietojot gan ķīmiskos meža aizsardzības pasākumus (galvenokārt pret priežu lielo smecernieku), gan bioloģiskos pasākumus – putnu būrīšu uzlikšanu un tīrīšanu, rūsgano meža skudru piesaistīšanu, feromonu slazdu izvietošanu un uzraudzību. Pēdējā laikā ik gadus kaitēkļu un slimību apkarošanu veic ap 6 tūkst.ha platībā, galvenokārt valsts mežos.
Uguns uzraudzības stāvokli raksturo katru gadu izcēlušos meža ugunsgrēku skaits un izdegusī platība. Galvenie ugunsgrēku iemesli ir neuzmanība ar uguni mežā un vecās zāles dedzināšana.
Neglaimosim sev par Latvijas dabas mīlēšanu! Tieši otrādi, ir iemesls dziļam kaunam un satraukumam – ceļu un mežu malas ir tā piedraņķētas ar civilizācijas netīrumiem, ka pretīguma sajūta, piepeši ar tiem sakaroties, ilgi nelaižas vaļā. Kailā bezsniega ziema cūcības mērogus atklāj sevišķi netīkami. Tā nav, ka maģistrālo šoseju malas un tām tuvīnās mežu joslas netiek tīrītas. Cilvēki nemitīgi tiek sūtīti tās sakopt – to, pa šosejām traucoties, redzam pēc pilnajiem melnā plastikāta maisiem, kas atstāti gaidām savācējas kravas mašīnas. VAS Latvijas Valsts ceļi par ceļmalu un mežmalu tīrīšanu gar šosejām gādā nemitīgi un pacietīgi, un tam tiek patērēts milzums naudas.…
