Mednis – (Tetrao urogallus)- fazānu dzimtas suga. Tas ir ļoti sens Latvijas iemītnieks, taču nekad nav bijuši sastopami ļoti lielā skaitā.Pēdējos 20 gados pie mums ligzdo vidēji 1200 mātītes, ziemā populācijas lielums nepārsniedz 2000- 3000 īpatņu. Apmēram tītara lieluma putns. Ķermeņa garums 62- 85 cm,masa tēviņiem 3-6 kg (biežāk 4,4 kg),mātītēm 2-3 kg.Tēviņa apspalvojums melns,brūns (spārni, muguras augšdaļa), tumšpelēks (kakls,muguras lejasdaļa,virsaste), uz krūtīm zaļgani mirdzošš laukums.Aste ļoti gara, noapaļota,Pakaklē neliela bārda.Jo tēviņš vecāks, jo vairāk augšknābja gals pārsniedz apakšknābi.Mātīte dažāda tonējuma sarkanbrūnraiba.Medņi sastopami tikai lielos vecos galvenokārt priežu mežu masīvos mitrās vietās,it īpaši vecās priežu audzēs purvu malā vai to vidū. Latvijā reģistrēti – apmēram 4,65 tūkstoši medņu.Nometnieks.Gan medņu, gan to dzīves un riesta vietu skaits Latvijā, it īpaši pēdējos 30 gadus nepārtraukti samazinās mežu meliorācijas un izciršanas tehnikas radītā traucējuma un lielā plēsēju skaita dēļ.Aizsargājams putns. Pārtiek no priežu skujām, lapkoku pumpuriem, spurdzēm, lapām (it īpaši apšu), ozolzīlēm, meža ogām, ēd arī kukaiņus, to kūniņas un kāpurus, citu putnu mazuļus.Riesto marta beigās līdz maijam.Dažkārt septembrī tas ir māņu riests.Riesta sākumā pulcējas tikai tēviņi un dzied, vēlāk riestā piedalās arī mātītes, notiek tēviņu kaujas, intensīva dziedāšana un pārošanās Tēviņi izdod īpatnējas īpatnējas skaņas, demonstrē riesta pozas..Riesta beigu posmā, kad mātīte jau perē, tēviņa dziedāšana vairs nav tikj intensīva, riesta vietā ierodās arī jaunākie tēviņi un tās mātītes,kam dējums gājis bojā.…