1. Meža audzēšanas ekonomiskie aspekti
Meži uz zemeslodes parādījās devona periodā pirms apmēram 400 miljoniem gadu. No pirmatnējā jeb senmeža izveidojās derīgie izrakteņi-akmeņogles, brūnogles un nafta. Pašreizējais mežs ir tā sauktais otrējais mežs. Gadu tūkstošiem mežu un tā daudzveidīgos produktus cilvēks izmantoja, nedomājot par tā saudzēšanu un atjaunošanu. Mežu masveidīgi iznīcināja lauksaimniecības vajadzībām, pilsētu un rūpnīcu celtniecībai, satiksmes maģistrāļu ierīkošanai un derīgo izrakteņu iegūšanai. Pēdējos divos gadsimtos mežu platības sevišķi strauji samazinājās Amerikā, Eiropā, Austrālijā, Āfrikā, Centrālajā un Dienvidāzijā. Tikai divdesmitā gadsimta vidū sāka runāt par mežu trūkumu, to ciršanas ierobežošanu, norādot, ka meža platību samazināšana negatīvi ietekmē pasaules klimatu, lauksaimniecisko ražošanu un cilvēku dzīves apstākļus. 21.gadsimtā mežu aizsardzība, to racionāla izmantošana un atjaunošana kļūst pasaules problēma. Mežs vairs netiek uzskatīts tikai par koksnes ražotāju, bet arī vērtēts kā izšķirošs faktors visas ekosistēmas normālas funkcionēšanas nodrošināšanā.
Tāpat kā pirms simtiem gadu, koksne un tās pārstādes produkti nepieciešami ikvienam. 20.gadsimta vidū koksni un tās izstrādājumus lietoja apmēram 5000 dažādos veidos, bet, ieejot 21.gadsimtā, koksnes izmantošanas daudzveidība gandrīz divkāršojusies.. 80.gadu sākumā pasaulē gadā sagatavoja ap 3 miljardiem m3 koksnes, bet 2000.gadā koksnes patēriņš sasniedz 5 miljardus m3. Pretēji agrāk izskanējušajai atziņai pasaules tirgū aizvien pieaug augstvērtīgu apaļkoku un zāģmateriālu pieprasījums. Salīdzinājumā ar 1980.gadu šo sortimentu vajadzība palielinājusies 1,3-1,5 reizes. Celulozes rūpniecībā koksnes patēriņš pēdējos divdesmit gados gandrīz divkāršojies. Nav samazinājusies arī koksnes izmantošana kurināšanai, jo sevišķi jaunattīstības valstīs. Pēckara periodā Eiropā kopumā mežu platības nesamazinās, bet strauji pasliktinās to augtspēja un koksnes kvalitāte atmosfēras piesārņojuma ietekmē. Uzskata, ka mežu bojāeja Eiropā kaitīgo emisiju ietekmē iegūst ekoloģiskas katastrofas raksturu. Turpretī tropiskajās zemēs meži tiek ļoti noplicināti, jo izciršanas un atjaunošanas attiecība ir 10:1.
Mežu bagātības pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgas, to saudzēšanai un vairošanai, izvirzot kā primāros tautsaimnieciskos un ekoloģiskos aspektus, paredz aizvien lielākus izdevumus. Mežu saglabāšanā jebkuras valsts valdības politikai ir izšķiroša nozīme. Industriāli attīstītās valstīs veic kompleksus pasākumus rūpniecisko emisiju kaitīgās ietekmes samazināšanai, meža mākslīgās atjaunošanas un meža ieaudzēšanas apjomu palielināšanai, to aizsardzībai pret uguni, kaitēkļiem un slimībām. Jaunattīstības valstīs krasi jāsamazina mežu izciršana un jāpalielina starptautiskais finansējums mežu atjaunošanai. Pasaules mežiem ir būtiska loma cilvēku nodarbinātības problēmu risināšanā. Pēc starptautiska vērtējuma, mežsaimniecībā mežizstrādē pasaulē ieskaitīti ap 15 miljoniem strādājošo. Mežiem bagātās valstīs vairāk nekā ¼ no strādājošajiem ir saistīti ar meža nozari.
Vēstures skatījumā Latvijas mežiem aizvien bijusi izšķiroša nozīme kā senatnē, tā valsts tapšanas un neatkarības atjaunošanas gados. Mežs tālā pagātnē deva cilvēkiem patvērumu, to līdumošana iztiku, veicināja lauksaimniecības un lopkopības attīstību. 20.gadsimta sākumā mežu piešķiršana jaunsaimniecībām paātrināja vidējās zemniecības izveidošanos un līdz ar to valsts ekonomisko nostiprināšanos. Ekonomiskās krīzes gados, ievērojami palielinot kokmateriālu eksportu, valsts sekmīgi varēja turpināt visu tautsaimniecības nozaru finansēšanu. Pirmajos pēckara gados mežam bija izšķiroša nozīme rūpniecības un lauksaimniecības atjaunošanā un kurināmā sagādē.
…
