Mežu izciršana un no tās izrietošās sekas

SECINĀJUMI
Mežs ir sarežģīta ekosistēma, kas sastāv no vairākiem stāviem: augšējo aizņem koki, tad krūmi un sīkkrūmi, lakstaugi, bet viszemāko veido ķērpji un sēnes, kas aug augsnē un uz kokiem.
Mežs pilda ļoti svarīgas funkcijas: ražo skābekli, asimilē ogļskābo gāzi, stabilizē hidroloģisko režīmu, attīra ūdeni, gaisu un saglabā dabas daudzveidību.
Par visefektīvāko mūsdienās tiek atzīta ilgtspējīga un daudzu mērķu mežsaimniecība, kas vienlaicīgi nodrošina ekonomisko labumu iegūšanu un meža ekoloģisko un sociālo funkciju izpildi.
2010. gadā pēc meža īpašnieku pārskatos uzrādītās informācijas kopējais izcirstās koksnes apjoms ir 12,98 miljoni kubikmetru koksnes, kas salīdzinājumā ar 2009. gadu ir par 2,24 milj. m3 vairāk: valsts mežos – par 0,09 milj. m3 mazāk, bet pārējos mežos – par 2,34 milj. m3 vairāk.
Pagaidām Latvijas mežainums ir 50,5% un tas turpina pieaugt, tāpēc Latvija ir ar mežiem bagāta valsts. Lielākais mežainums ir Kurzemes un Vidzemes reģionos, salīdzinoši mazāks tas ir Latgalē un Zemgalē.
Meža atjaunošanas galvenais mērķis un pamatuzdevums ir izaudzēt augstražīgas, kvalitatīvas un bioloģiski noturīgas mežaudzes, tādējādi nodrošinot tautsaimniecību ar nepieciešamajiem koksnes resursiem, vienlaikus saglabājot vides ekoloģisko līdzsvaru un uzlabojot meža rekreācijas un estētiskās īpašības.
Latvijas mežiem pagaidām nedraud nesamērīga un bīstama mežu izciršana, tomēr kokrūpniecība ir ienesīgs peļņas avots un ja uzsvars tiks likts uz ekonomisko izaugsmi nevis uz dabas vērtību saglabāšanu, derīgu mežu platības var samazināties, bet to vietā rasties aizauguši, nekopti mežu masīvi un no tiem vairs nevarēs iegūt kvalitatīvus kokmateriālus.

…