Latvijā pēdējos gados ir vērojami viens no augstākajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes tempiem Eiropā. To nodrošina augsts iekšzemes preču pieprasījums un uzņēmēju spēja pielāgoties mainīgajiem ārējiem apstākļiem. Latvijā IKP (Iekšzemes kopprodukts) 2001. gadā pieauga par 7.7%, bet 2002. gadā pieaugums bija 6.1%. [2, 7]
Iepriekšējā desmitgadē veiktās reformas ir nostiprinājušas privāto sektoru, ir radīti attīstību veicinoši makroekonomiskie apstākļi, uzlabojas uzņēmējdarbības vide. Tas stiprina pārliecību, ka izaugsme būs noturīga arī nākamajos gados. Jo īpaši Latvijas tautsaimniecības attīstību sekmēs Latvijas iestāšanās NATO (Ziemeļatlantijas Sadarbības organizācija) un ES (Eiropas savienība).
Latvijā, kopš tā atguva neatkarību, notiek intensīva mežsaimnieciskā darbība. Iestāšanās PTO (Pasaules Tirdzniecības organizācija) atvēra plašas iespējas investīciju ieplūdei valstī, kā arī Latvija varēja eksportēt uz citam valstīm savus ražojumus. Viena no pirmajam precēm, ko Latvija eksportēja, bija apaļkoksne un kokmateriālu izstrādājumi.
Viens no Latvijas IKP palielināšanās virzītājspēkiem, kas palielināja un vēl jo projām palielina Latvijas iekšzemes kopproduktu ir apaļkoksnes un to izstrādājumu eksports uz citām valstīm. Pārsvarā Latvija eksportē apaļkoksni, nevis to izstrādājumus. Zinām, ka apaļkoksnes cenas ir daudz mazākas nekā kokmateriālu izstrādājumu cenas, līdz ar to IKP palielināšanā vēl ir rezerves. Makroekonomikā IKP ir viens no rādītājiem, pēc kura var secināt, vai valsts ekonomikā ir uzplaukums vai lejupslīde. Rodas jautājums, ka mēs varētu palielināt IKP. Tur jau vajag milzīgus ieguldījumus, lai izveidotu modernu, ekonomisku, drošu kokzāģētavu un galu galā, lai būtu augstas kvalitātes, tirgū pieprasīts produkts! Ja mēs Latvijas koksni pārstrādātu uz vietas, tepat valstī, un tikai tad eksportētu to uz citām valstīm, saražotās pievienotās vērtības apjoms palielinātu IKP. …