Dabas aizsardzības tendences pasaulē ieņem aizvien lielāku lomu. Patērētāji pieprasa, lai produkcija, kuru lieto būtu ekoloģiski tīra un iegūta videi draudzīgā veidā. Videi draudzīga apsaimniekošana ir iespējama tikai tādā gadījumā, kad līdzvērtīgi ir ievērotas gan dabas aizsardzības, gan ekonomiskās, gan arī sabiedrības sociālās intereses.
Sertifikāta neesamība nenozīmē, ka mūsu ražošanas procesi neatbilst noteiktiem kritērijiem, vienkārši neviens tos nav pārbaudījis un nevar atbildīgi apliecināt.
Lielie tirgi pieprasa tur atzītas lietas. Uzņēmēji ar lielu ieinteresētību seko līdzi pasaulē atzītu sertifikācijas sistēmu ieviešanai Latvijā, jo savādāk to attīstības iespējas ir ierobežotas.
Šī sertifikāta iegūšana ļauj mūsu ražotājiem saglabāt esošos tirgus un iespējams iegūt jaunus.
Zaļais sertifikāts ir līdzeklis, ar kuru ražotājs apliecina savas preces izcelsmi un atbilstību noteiktiem kritērijiem. Zaļais sertifikāts ir noieta tirgus saglabāšanas līdzeklis, kā arī iespēja garantēt patērētājam preces kvalitāti.
Šajā referātā ir aprakstītas Latvijā sastopamās sertifikācijas sistēmas PEFC un FSC.
Kopš 20.gs. otrās puses sabiedrība arvien lielāku uzmanību pievērš planētas dabas resursu, tajā skaitā arī meža, saprātīgai izmantošanai. Mežu pastiprināta un nepārdomāta izciršana, izsauca negatīvas klimata izmaiņas. Tāpēc vides aizsardzības un cilvēktiesību speciālisti, kā arī progresīvi domājoši meža speciālisti jau pirms 12-15 gadiem uzsāka diskusijas, kas darāms, lai novērstu tālāku meža degradāciju un platību samazināšanos.
Ap 1990.gadu radās priekšlikums veikt meža apsaimniekošanas zaļo sertifikāciju. …
