Ekonomikas zinātne kopā ar socioloģiju, sociālo ētiku, sociālo psiholoģiju, tiesību zinātnei pieder pie sociālajām zinātnēm, kas savukārt iekļaujas reālajās zinātnēs. Tādējādi tautsaimniecība ir pieskaitāma reālajām zinātnēm.
Jēdziens tautsaimniecība ir jāsaprot gan šaurākā, gan plašākā nozīmē. Šaurākā nozīmē tautsaimniecība ir ar regulāras maiņas palīdzību savstarpēji vienotu, atsevišķu saimniecisku vienību savstarpējā iedarbība vienas valstiski organizētas tautas ietvaros. Plašākā nozīmē tautsaimniecību saprot kā saimnieciskās darbības sakarības nevis valsts ietvaros, bet visas pasaules mērogā. Tautsaimniecības mācība pētniecības objekts ir saimniecisku subjektu savstarpējā iedarbība. Šī mācības sadalās mikroekonomikā un makroekonomikā.
Mikroekonomika pēta atsevišķu saimniecisku vienību – mājsaimniecību un uzņēmumu – saimnieciskās norises, kā arī šo saimniecisko subjektu norišu savstarpējo iedarbību un to darbības koordināciju tirgū. Tā kā gandrīz katrs saimnieciskais subjekts darbojas un aktīvi piedalās vairākos tirgos, tā saimnieciskās aktivitātes izpaužas makroekonomikas tirgos, kuros atspoguļojas saimniecisko vienību caurmēra izturēšanās.[2, 2]
Uzņēmējdarbības vide
Katra uzņēmuma darbību ietekmē vide, kurā tas darbojas. Vide nekad nav stabila. Katram uzņēmumam gan jāpazīst sava apkārtējā vide un tās izmaiņu raksturs, gan jāprot reaģēt uz šīm izmaiņām — neveiksmes, spējot pielāgoties videi, var kļūt par uzņēmējdarbības veiksmēm.
Nemitīgi mainās tirgus, uzņēmēja darbības apstākļi, pašu uzņēmēju uzvedība. Uzņēmējdarbības subjekti, būdami viens no otra atkarīgi un viens no otra iespaidodami, rada attiecīgu sabiedrisko situāciju, kuras apstākļi vai nu provocē uzņēmējdarbības bumu, vai otrādi – izsauc atplūdus – nosaka uzņēmējdarbības pozīciju, rīcības metodes un līdzekļus. Ja uzņēmējs nevar adoptēties tajā vidē, kurā darbojas, viņš neizbēgami kļūst par tās izmaiņas upuri.
Uzņēmējdarbības vide ir objektīva realitāte, no cilvēka gribas neatkarīgi saimnieciski, juridiski, administratīvi, ekoloģiski, demogrāfiski u.c. nosacījumi un procesu reāla eksistence; aktīvu saimniekošanas subjektu, objektu, procesu un spēku kopums, kas pastāv neatkarīgi no cilvēku gribas.
…
