17.4. Nanodaliņas patērētāju produktos
Nanodaļiņas tiek izmantotas pret skrāpējumu drošās acenēs, pret plaisāšanu izturīgās krāsās, sienu pārklājumos, kas izturīgi pret grafītiem, caurspīdīgajos saules aizsargos, audumos, kas neuzņem traipus, pašattīrošos logu stiklos, keramikas pārklājumos u.c. Nanodaļiņas rada stingrākas, gaišākas un tīrākas virsmas un sistēmas. Tā, piemēram, titāna oksīda nanodaļiņas izmanto aizsargos pret sauli, antimona – alvas oksīda pārklājumi nodrošina aizsardzību pret skrāpējumu un arī aizsardzību pret ultravioleto starojumu. Nanodaļiņas riepās uzlabo to saskari ar ceļa virsmu un samazina bremzēšanas ceļu. Plāns un caurspīdīgs sudraba slānis uz stikla aiztur siltumu, darbojas pret loga aizsalšanu un netīrumu nogulsnēšanos. Nanodaļiņas izmanto arī pārtikas produktu iepakojumos – tās darbojas kā pret mikrobu aģenti, nodrošina siltuma vai aukstuma aizturi, kā arī var atklāt ķīmiskās un bioloģiskās pārmaiņas pārtikas produktos. Cilvēki visbiežāk var šādas daļiņas ieelpot ar gaisu (kosmētikas līdzekļi, zāļu preparāti u.c.). Taču nevar izslēgt arī citus iedarbības ceļus: caur gremošanas traktu vai caur ādu. Ir ļoti maz publicētu datu par nanodaļiņu bioloģisko uzvedību, tai skaitā izplatību, uzkrāšanos, metabolismu un specifisko toksiskumu pret dažādiem cilvēka orgāniem. Ir eksperimentālo pētījumu dati par nanodaļiņu iedarbību uz elpošanas orgānu sistēmu – tās izraisa lielākus toksiskos efektus, nekā tās pašas vielas lielāka izmēra daļiņas, jo ir iespējama nanodaļiņu mijiedarbība ar DNS, RNS vai proteīniem. Lai arī pārvietošanas ceļi organismā vēl nav pilnībā skaidri, tomēr savu mazo izmēru un lielā kustīguma dēļ, tās iespējams var sasniegt arī citus orgānus, tai skaitā asinis, smadzenes un citus.
…
