Mikroskops ir optisks instruments ar neapbruņotu aci nesaskatāmu objektu vai to struktūrelementu stipri palielinātu attēlu iegūšanai. Mikroskopu izgudrošana 16.gs cilvēcei atklāja, ka augi un dzīvnieki sastāv no miljoniem ļoti mazu šūnu, un vēlāk spēja saskatīt sīkus organismus, piemēram, baktērijas, kuras izraisa slimības. Pirmajiem mikroskopiem bija tikai viena lēca; mūsdienu mikroskopiem ir vairākas lēcas, un ar tiem var aplūkot ļoti mazus objaktus. Elektronu mikroskopi ir vēl spēcīgāki, tie attēlu var palielināt līdz pat 200 000 režu, jo tajos gaismas vietā izmantoelektronu staru.
Vēsture. Lai gan romieši lietoja lupas jau pirms vairāk nekā 2000 gadiem, pirmo īsto mikroskopu ap 1590. gadu uzbūvēja holandiešu briļļu meistari Hanss un Zaharijs Janseni. Angļu zinātnieks Roberts Huks 1663.gadā ar mikroskopu pētīja kukaiņus un augus. Viņš atklāja, ka korķis sastāv no mazām šūnām. Tas uzskatāms par nozīmīgu zinātnisku atklājumu. Mikroskopi deva iespēju pētīt mikroskopisko pasauli, kā to rāda senā gravīra.
Mikroskops palielina redzes leķi,ja tiek aplūkots tuvumā esošs sīks objekts. Mikroskops sastāk no objektīva un okulāra. Objektīvs darbojas kā savācējlēca ar mazu fokusa attālumu, bet okulārs- kā lupa. Attālumu l starp objektīvu un okulāru sauc par mikroskopa tubusa garumu, bet attālumu l0 starp objektīva fokusu un okulāra fokusu- par mikroskopa optisko intervālu.
…
