Latviešu folklora ir ļoti daudzveidīga, daudzšķautnaina, it īpaši tautasdziesmas – tautas uzkrātās, neizsīkstošās bagātības, ko, manuprāt, līdz galam nekad nav iespējams izzināt. Lielu vietu tautasdziesmās ieņem mīlestība.
Tautasdziesmu pētīšanā lielu darbu veicis vēstures pētnieks, folklorists un etnogrāfs, mākslinieks, pedagogs un publicists Ernests Brastiņš (1892.- 1942.). Viņš izdevis trīs tematiskus tautasdziesmu krājumus – “Latvju Dieva dziesmas” (1928.), “latvju gadskārtu dziesmas” (1929.) un “Latvju tikumu dziesmas” (1929.). Ernests Brastiņš par mīlestību latviešu tautasdziesmās saka:
“Mīlestība ir dvēseles jūtas, kas visai dažāda savos veidos un sparīgumā. Sākot ar klusām simpātijām, tās var izvērsties arī nevaldāmās kaislībās. Taču mīlestība ir un paliek viens no lielākajiem sabiedriskās dzīves faktoriem, kas saista kopā dzīvās būtnes. Jāatdzīst, ka pamatā visiem mīlestības veidiem liekama pretējo dzimumu savstarpējā mīlestība. No tām rodas ģimene ar bērnu mīlestību pret vecākiem un otrādi, kā arī bērnu savstarpējā mīlestība. Tepat izaug arī mīlestība uz radiem, tautu un, kristīgā garā izteicoties arī sava tuvākā mīlestība. Latviešu tikumiskā sistēmā šos tālākos mīlestības iecirkņus ir iespējams atdalīt īpašos tikumos, kā saderībā, taisnībā, devībā.
Reliģijā, prātniecībā un ētikā mīlestības jēgumam vienmēr bijusi redzama vieta. Mūsu tuvumā esošajā kristīgajā ticībā mīlestība ir vienīgais sabiedriskais tikums, no kura atvedina pārējos citus – taisnību, labdarību, žēlsirdību u.c. Kristīgā mīlestība aicina mīlēt tuvāko kā sevi pašu, neizslēdzot pat savus ienaidniekus. Te naids uzrādīts kā mīlestības pretstats. Raksturīgi, ka mūsu tautasdziesmās mīlestības pretstats nav vis naids, bet gan bardzība. Naids atrodams sabiedrībai kontrastā, kā tas turpmāk redzams. Protams, ar to nav teikts, ka mīlestība nevarētu tieši pāriet naidā ka psiholoģiska paradība, bet kā ētiska vērtība viņas kontrasts ir jau bardzībā pietiekoši noteikts. Pa daļai bardzību kā galveno mīlestibas kontrastu mūsu tautasdziesmās var izskaidrot arī ar to, ka mūsu mīlestība ir tikums, kas galvenokārt piekopjams ģimenes un savējo vidū. Stingri satversmētās ģimenēs mīlestības trūkums reti var izpausties naida veidos, biežāk gan bardzībā.”
Skaita ziņā mīlestību daudzina lielākais dziesmu skaits. Tomēr nekur nav manāms, ka tas būtu kristīgās ticības iespaids.
Pēc latviešu uzskata, ienaidnieka mīlestība savā ziņā ir netikums un peļama ačgārnība, kuru pati kristīgā religija nepilda.…
