-
Mīlestības teoriju daudzveidība
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Mīlestība | 4 |
1.1. | Mīlestības būtība | 4 |
1.2. | Mīlestības objektu emocionālais raksturojums | 5 |
1.2.1. | Brāļa mīlestība | 5 |
1.2.2. | Mātes mīlestība | 6 |
1.2.3. | Erotiskā mīlestība | 8 |
1.2.4. | Pašmīla | 9 |
1.2.5. | Dieva mīlestība | 10 |
1.3. | Mīlestības formula | 13 |
1.3.1. | Mīlestības izraisošās īpašības | 14 |
1.4. | Mīlestības variācijas | 15 |
1.5. | Materiālā mīlestība | 16 |
1.6. | Mīlestība un dzīvnieki | 17 |
2. | Empīriskā daļa | 18 |
2.1. | Anketas datu apkopojums par mīlestību | 18 |
Secinājumi | 22 | |
Izmantotā literatūra | 24 |
SECINĀJUMI
Teorētiskajā daļā analizētā literatūra par mīlestības aspektiem un to veidiem ļāva ielūkoties, cik tomēr šī parādība, kas izriet no cilvēku prāta ir sarežģīta un noslēpumu tīta. Daudziem cilvēkiem ir ļoti maldīgs priekšstats par mīlestības būtību: pastāv uzskats, ja cilvēks ir mīlēts, tad viņš arī cienīts un godināts. Mēs nevaram apzīmēt katru jūtas izpausmi par mīlestību: mīlestība ir tikpat neatkarīga kā vējš. Cilvēku var mīlēt, bet necienīt un negodināt, piemēram, mātes mīlestība, kas ir pārāka par visām citām mīlestības veidiem ar savu stiprumu un ilgumu. Taču, dēls vai meita, var izaugt par sliktiem cilvēkiem, māte to var ļoti labi apzināties, kas par cilvēkiem ir viņu bērni. Viņa var tos necienīt dēļ slinkuma un dusmoties par viņu melošanu, taču iekšējā mīlestība – mātes mīlestība tā būs nelokāma: viņa mīlēs savu bērnu neskatoties ne uz kādiem negatīviem aspektiem, kas izriet no bērnu dzīves. Bet, vai tik tiešām mēs varam tik droši apgalvot, ka visas mātes mīl savus bērnus? Vai mēs varam saukt to par mīlestību, kad jaundzimušos izmet no mājas kā tādu nevajadzīgu dzīvnieku vai vecu mantu? Vai tādas sievietes ir spējīgas mīlēt? Kādas šeit var būt jūtas, šīs sievietes nevar pat pielīdzināt pie dzīvniekiem, jo dzīvnieki nemēdz pamest savus jaundzimušos. Tas pats tiek attiecināms uz tēva mīlestību, kas tā ir par mīlestību, ja viņa dēls vai meita nespēj sasniegt tēva lolotus sapņus, saņem no viņa puses nosodījumu un apvainojumu. Bērni tiek mīlēti, kad viņiem veicās, savukārt, kad viņu mērķi un dzīves uztvere nesakrīt ar tēva priekšstatiem par dzīvi: tiek aprunāti un nicināti.
Mīlestība sastāv no daudziem līmeņiem, tās ir neskaitāmas trepītes un līmeņi. Viens cilvēks spēj mīlēt tikai pirmajā līmenī, savukārt cits cilvēks savā mīlā spēj sasniegt Everesta apogeju. Mēs nevaram vienādi mīlēt savu dēlu vai meitu/ savu tēvu vai māti. Cilvēks, pats to nemanot visu laiku balansē, pieslīpē vai ierobežo savas mīlas devu pret saviem tuviniekiem, draugiem un kolēģiem. Darba gaitā tika atzīmētas, ka mīlēt var ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus vai arī kādu noteiktu priekšmetu vai lietu. Šī mīlestība ir vienpusēja, kaķis vai suns, nespēj cilvēkam sniegt jūtas vārdā mīlestība. Dzīvnieki spēj būt uzticīgi, „mīļi”, bet viņi nespēj mīlēt, taču daudziem cilvēkiem tas ir pilnīgi vienalga. Viņiem ir vieglāk dzīvot, ja viņi dzīvnieku pieķeršanā redz kaut ko vairāk, to uzvedībai piešķirot savu iedomātu „nereālistiskās” mīlestības plūsmu. Šī „nereālistiskā” domāšana dod viņiem iespēju justies mīlētiem un vajadzīgiem. Cilvēks ir sociālā būtne, tāpēc viņam ir svarīgi piederēt kādai grupai, piederēt kādam cilvēkam: ja cilvēks ir kādam vajadzīgs, tad viņš arī tiek mīlēts. Tas ir ļoti diskutabls un nepastāvīgs jautājums, taču dažreiz labāk dzīvot izdomātā mīlestībā, nekā dzīvot bez mīlestības.
…
Daudzās kultūrās alfabēts sākas ar burtu „a”, kas bieži tiek dēvēts arī par burtu karali, savukārt pavisam droši var apgalvot, ka vārdu karalis ir vārds „mīlestība”. Šis vārds ir izlasāms uz neskaitāmiem grāmatu vākiem: „Mīlestības vārdā”, „Mīlas dēļ”, „Prom uz mīlestības salu”, tas aizsāk daudzas televīzijas programmas un seriālus: „Mīlas viesulis”, „Mīlestība un paradīze”, „Nelaimīgā mīla” u.c. Tie ir tikai daži piemēri no miljona. Vārdu – „mīlestība” – mēs lietojam, lai apzīmētu, ka mums garšo šī kūka, līdz ar to mēs sakām: „Es mīlu šo kūku.” Mēs lietojām vārdu – „mīlestība” – lai varētu uzsvērt, ka dotais priekšmets vai cilvēks mums ir ļoti dārgs un nozīmīgs. Mīlestība netiek vērsta tikai uz dzīvām būtnēm, mēs mīlam mašīnas, lidmašīnas, skaistas mēbeles, mājas, jūru, sauli, gleznas. Var norādīt, ka mēs mīlam pilnīgi visu, tāpat kā nemīlam neko. Tas nozīmē, ka vārdam mīlestība ir ļoti daudz dažādu nozīmju. Runājot, ka mēs mīlam savu sievu, bērnus, vecākus, draugus, mēs izprotam – kāda ir tā mīlestība, mēs varam atšķirt kāda ir mīlestība pret sievu un kāda ir mīlestība pret māsu. Tāpat mēs varam noprast, ko nozīmē, kad mēs uzsveram, ka mīlam savas mājas, jo šinī gadījumā viss ir atkarīgs no sarunas konteksta: runājam mēs par celtni vai par savu dzimteni vai konkrētu vietu, kuru cilvēks uzskata par savām mājām. No tā visa izriet, ka mīlestība ir visdaudzveidīgākais un plašākais citu vārdu apzīmējums. Jo tieši vārds – mīlestība – sevī ietver tik plašu darbības diapazonu. Piemēram, kas ir kopīgs starp vārdiem „patīk” un „mīlestība”? Jo tieši vārds „patīk” bieži vien tiek aizvietots ar vārdu „mīlestība”, lai pastiprinātu savu sajūsmu par doto cilvēku vai priekšmetu un pavisam pretēji, lai neizpaustu savas jūtas, mēs „mīlestību” aizvietojam ar „patīk”. Jo, ja puisis negrib atklāt saviem draugiem, ka viņš ir iemīlējies kādā jaukā meitenē, tad viņš noteikti teiks: neviss es viņu mīlu, bet gan viņa man patīk. Kaut vārdi pēc savas nozīmes ir ļoti līdzīgi, tie tomēr ir tik dažādi kā Marss un Zeme.
- Mīlestības fenomens sociālajā psiholoģijā
- Mīlestības teoriju daudzveidība
- Sociālā gadījuma risinājums trīs dažādu teoriju skatījumā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Mīlestības fenomens sociālajā psiholoģijā
Реферат для университета6
-
Sociālā gadījuma risinājums trīs dažādu teoriju skatījumā
Реферат для университета8
-
Abrahama Maslova un Beresa Frederika Skinera personības teoriju salīdzinājums
Реферат для университета5
Оцененный! -
N.Makiavelli un viņa ietekme uz politisko teoriju – "Valdnieks”
Реферат для университета11
-
Sociālo teoriju salīdzinājums dažādu psihologu skatījumā
Реферат для университета5