Manā referātā tiks apskatīta tēma Milētas skola, kas ir vissenākā materiālistiskās filosofijas skola Grieķijā; tās pirmie pārstāvji darbojās 6.gs.p.m.ē.
Sengrieķu filosofijas dzimtene ir Mazāzijas piekrastes pilsētas. 6.gs.p.m.ē. tās no nelielām grieķu kolonistu apmetnēm pārvērtušās ziedošos amatniecības un tirdzniecības centros. Šis reģions ir dažādu tautu un kultūru tikšanās vieta; uzskatu dažādība piešķir spraigumu garīgajiem meklējumiem, liek dzimt jaunām, nebijušām domāšanas formām. Lielākā un slavenākā pilsēta citu vidū ir bagātā Milēta. Milēta tolaik bija ievērojams tirdzniecības, kuģniecības un kultūras centrs, un šis apstāklis noteica plašo apvārsni un zinātniskās intereses, kādas bija izcilajiem milētiešiem, pie kuriem pieder Tāless, Anaksimandrs un Anaksimens.
Skatot milētiešu filosofiskos priekšstatus par īstenību, jāpievērš uzmanība ciešajai saiknei starp filozofiju un zinātni, kad abas vēl atradās veidošanās stadijā. Sengrieķu gudrajiem bija raksturīga tieksme pēc racionāla un pierādāma esošā izskaidrojuma; lietu cēloņa un būtības meklējumos neapstājās pie tā, kas nepārprotami uztverams ar jutekļiem. No šādām pozīcijām arī vajadzētu vērtēt Tālesa mācību par ūdeni, Anaksagora mācību par apeironu, Anaksimena priekšstatus par gaisu. Viņu mēģinājums uzlūkot pasauli kā vienotu veselumu visā tās izpausmju daudzveidībā, centieni atrast vienu pirmsākumu esošā dažādībā, atrast kopējo pamatu visām notiekošajām izmaiņām.
Milētieši traktē pirmsākumu kā materiālu, t.i., savos lietu un parādību pirmcēloņu meklējumos viņi mēģina skaidrot to rašanos no materiālā. Minētais pirmsākums ir kopējā tēls; vienotības tēls, kuru viņi ieraudzīja esošā daudzveidību, un šis vispārinājums bija pirmais solis ceļā uz filosofisku esamības izpratni. Runa ir par uzskatu, kurā vēl nebija apjēgta atšķirība starp garu un matēriju, ar ko visumā var skaidrot milētiešu savdabīgos priekšstatus par pirmsākumu. Tas tika uzskatīts par dzīvu un apveltīts ar prātu – daba tika uztverta kā dzīva būtne.…
