NOBEIGUMS
Tātad, militāro konfliktu tiesības- tā ir starptautisko publisko tiesību nozare. Šīs nozares specifika ir tāda, ka tā regulē konkrētas starptautiskas attiecības, bet ne visas šīs attiecības kopumā. Tā nosaka ar savām normām subjektu praktiskās darbības noteikumus., kā arī tai ir laika aprobežojumi, t.i. tās darbojas tikai bruņotu konfliktu laikā, pēc kuru beigšanas agrāk karojošo subjektu starpā parasti atjaunojas normālas miera attiecības, kuras regulē citas starptautisko tiesību nozares. Militāro konfliktu tiesības nosaka arī atbildības normas, pamiera, miera līgumi saglabā savu spēku arī pēc bruņotas cīņas beigām.
Daži juristi uzskata, ka šai tiesību nozarei jāpēta tikai bruņotie konflikti un, ka nav būtisks jautājums - vai ieroču pielietošana bijusi tiesīga vai prettiesiska. Vienas valsts prettiesiska uzbrukuma gadījumā- abām militārajā konfliktā iesaistītajām valstīm jāievēro militāro konfliktu normas. Tomēr mūsdienu starptautiskās tiesības strikti sadala karus uz taisnīgiem un netaisnīgiem kariem, tās satur normas, saskaņā ar kurām- agresīvs karš- tas ir starptautisks noziegums.
Tomēr neskatoties uz visu iepriekš minēto, militāro konfliktu tiesības kā starptautisko tiesību nozare vēl ir attīstības stadijā. Un ne tādēļ, ka satur ”robus”, bet tāpēc, ka tai ir vājš regulēšanas mehānisms. ANO, kas veic starptautisko tiesību kontroles un regulēšanas funkcijas militāro konfliktu laikā, nav pietiekoši spēcīga, lai diktētu savu gribu visām valstīm, un precedenti, kad netiek izpildīti ANO Drošības Komitejas lēmumi, ir bijuši.
…