Nr. | Название главы | Стр. |
Minerālmēsli | 3 | |
1. | Slāpekļa minerālmēsli | 4 |
2. | Fosfora minerālmēsli | 5 |
3. | Kālija minerālmēsli | 6 |
4. | Kompleksie minerālmēsli | 7 |
Izmantotā literatūra | 9 |
Minerālmēsli augu barības vielas satur viegli uzņemamu neorganisko savienojuma veidā (galvenokārt sāļi). Pie minerālmēsliem nosacīti pieskaita arī dažus rūpnieciski ražotus organiskus savienojumus, piemēram, karbamīdu. Pēc ķīmiskā sastāva izšķir vienkāršos minerālmēslus, kas galvenokārt satur vienu barības elementu (piemēram, fosfora minerālmēsli, kālija minerālmēsli, slāpekļa minerālmēsli), un kompleksos minerālmēslus, kas satur divus vai vairākus augu barības elementus. Izšķir arī makromēslus, kuru sastāvā ietilpst viens vai vairāki galvenokārt augu barības elementi (N, P, K, S, Ca, Mg). Pēc fizikālajām un tehnoloģiskajām īpašībām izšķir cietos minerālmēslus un šķidros minerālmēslus. Cietie minerālmēsli var būt pulverveidīgi, kristāliski vai granulēti. Minerālmēsli bagātina augsni ar barības vielām, ietekmē tās fizikālās īpašības, veicina mikrobnioloģiskus procesus. Minerālmēslus ražo rūpniieciski, retāk par minerālmēsliem izmanto dabisko minerālus (piemēram, kainītu, langbeinītu).
Slāpekļa minerālmēsli
Mēslošanas līdzekļi, kuros galvenais augu barības elements ir slāpeklis (N). Slāpekļa daudzumu mēslos izsaka procentos no mēslošanas līdzekļa masas. Ja augiem trūkst N, ir traucēta olbaltumvielu, aminoskābju, nukleīnskābju, alkaloīdu, fosfatītu, daudzu vitamīnu u.c. bioloģiski aktīvu vielu veidošanās, palēlinās biosintēzes procesi, samazinās fotosintēzes intensivitāte. Ja augsnē N daudzums ir nepietiekams un tiek lietoti slāpekļa minerālmēsli, 1 kg (tīrvielā) uz 1 ha, ievērojami var palielināt augu ražīgumu. Pēc N ķīmiskās saistības veida slāpekļa minerālmēslus iedala grupās. Ir amonjaka un amonija minerālmēsli (piemēram, sašķidrināts amonjaks, amonjakūdens), nitrātu (nātrija nitrāts, kālija nitrāts), amonija-nitrātu (amonija nitrāts, kalcija amonija nitrāts), amīdu minerālmēsli (urīnviela, urīnvielas-formaldehīda mēsli, kalcija ciānamīds) un kombinētie slāpekļa minerālmēsli jeb amonjakāti (amonija nitrāta un urīnvielas ūdens šķīduma maisījums – KAC). …
Minerālmēsli Minerālmēsli augu barības vielas satur viegli uzņemamu neorganisko savienojuma veidā (galvenokārt sāļi). Pie minerālmēsliem nosacīti pieskaita arī dažus rūpnieciski ražotus organiskus savienojumus, piemēram, karbamīdu. Pēc ķīmiskā sastāva izšķir vienkāršos minerālmēslus, kas galvenokārt satur vienu barības elementu (piemēram, fosfora minerālmēsli, kālija minerālmēsli, slāpekļa minerālmēsli), un kompleksos minerālmēslus, kas satur divus vai vairākus augu barības elementus. Izšķir arī makromēslus, kuru sastāvā ietilpst viens vai vairāki galvenokārt augu barības elementi (N, P, K, S, Ca, Mg). Pēc fizikālajām un tehnoloģiskajām īpašībām izšķir cietos minerālmēslus un šķidros minerālmēslus. Cietie minerālmēsli var būt pulverveidīgi, kristāliski vai granulēti. Minerālmēsli bagātina augsni ar barības vielām, ietekmē tās fizikālās īpašības, veicina mikrobnioloģiskus procesus. Minerālmēslus ražo rūpniieciski, retāk par minerālmēsliem izmanto dabisko minerālus (piemēram, kainītu, langbeinītu). Slāpekļa minerālmēsli Mēslošanas līdzekļ
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Kālijs
Реферат для средней школы6
-
Fosfora savienojumi
Реферат для средней школы2
-
Atkritumu pārstrāde, izmantošana un dabas piesārņojums
Реферат для средней школы2
Оцененный! -
Kālijs (K)
Реферат для средней школы5
-
Nātrijs un kālijs
Реферат для средней школы2