Ar 1990.gada 4.maijā Latvijas Republikas Augstākās Padomes pieņemto “Deklarāciju par valsts neatkarības atjaunošanu” Latvija atgriezās pie parlamentāras valdības modeļa, kāds Latvijā bija laika posmā no 1918. gada līdz 1934. gadam. 1993.gada 6.jūlijā ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sanākšanu tika atjaunota 1922.gada Latvijas Republikas Satversme pilnā apjomā. Saskaņā ar LR Satversmi Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.1 Viens no demokrātiskas valsts iekārtas pamatprincipiem ir varas dalīšana. Varas dalīšana palīdz aizsargāt indivīda tiesības un brīvību, kavē despotisku, diktatorisku režīmu izveidošanos.
Vara ir vienota, to nevar sadalīt - dalās valsts varas funkcijas. Valsts varas dalīšana paredz funkcionāli neatkarīgas attiecīgās iestādes, kas savstarpēji viena otru ierobežo un līdzsvaro. Pēc šī principa veidota valsts varas iestāžu struktūrā likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas subjekti nav koncentrēti vienā instancē. Saskaņā ar varas dalīšanas teoriju likumdošanas vara jānodod pārstāvības orgānam – parlamentam, izpildu vara- valdībai, un tiesu vara – neatkarīgiem tiesnešiem.2
Saskaņā ar LR Satversmi un atbilstoši varas dalīšanas principam Latvijas Republikas Ministru kabinets veic izpildvaras funkcijas. Ministru Kabinets ir valsts valdība - izpildvaras orgāns, kas veic politiski administratīvus uzdevumus. Ministru kabinets realizē parlamenta pieņemtos tiesību aktus, nodrošinot centrālo valsts pārvaldi.
Latvijas Republikas Satversme balstās uz līdztiesības principa. Tā Saeimai nepiešķir “virsvaldības” privilēģijas. Ministru kabinets ir tiesiski nošķirts no parlamenta (arī no trešās valsts varas –tiesām). Latvija Republikas Valdība savas kompetences realizācijā ir neatkarīga un autonoma.3
Ministru kabineta darbību reglamentē Latvijas Republikas Satversme, Ministru kabineta iekārtas likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Ministru kabineta kārtības rullis, kā arī
LR MK noteikumi Nr.160 “Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi”.
Šī referāta mērķis ir aplūkot Ministru kabineta struktūru un kompetenci, uzmanību pievēršot Ministru kabineta funkcijām, noskaidrot Ministru kabineta sastādīšanas kārtību, Ministru kabineta un tā locekļu pilnvaru izbeigšanās pamatus un kārtību, kā arī sniegt ieskatu Ministru kabineta darbības kontroles mehānismā.
Referāts sagatavots balstoties uz Kārļa Dišlera, Jāņa Načisčioņa, Ilmāra Bišera, Dītriha Andreja Lēbera un Arta Stuckas pētījumiem un publikācijām, kā arī uz likumiem, kas reglamentē Ministru kabineta darbību.…
