Ministru kabinets sastāv no:
1.Ministru prezidenta;
2.Ministru kabineta;
3.Ministriem;
4.Valsts kancelejas.
Ministru prezidentu aicina Valsts Prezidents – Satversmes 56. pants 1. iedaļa. Ministrus savukārt aicina Ministru prezidents, tādējādi sastādot Ministru kabinetu ( turpmāk MK ). Pēc tam Ministru prezidenta iesniedz savu sastādīto kabinetu Saeimai, kas lemj, vai par šā ministru kabineta sastāvs un programma atbilst Saeimas interesēm,. ja saņem Saeimas piekrišanu, tad Ministru kabinets stājas pie savu pienākumu pildīšanas, bet , ja Saeima nepieņem Ministru prezidenta izveidoto MK, tad šī augstāk minētā procedūra sākas no gala. Ja MK netiek pieņemts trīs reizes, tad Valsts Prezidente atlaiž Saeimu un ir jāizsludina jaunas Latvijas valsts vēlēšanas.
MK iekārtas likumu ministru prezidents iecel valsts ministrus un ministru parlamentāros sekretārus, kuriem arī ir nepieciešama Saeimas apstiprinājums jeb uzticības balsojums. Ministru prezidents nosaka MK kabineta darbību un ir atbildīgs Saeimas priekšā. Ja sadarbība MK neizveidojas, Ministru prezidents ir tiesīgs prasīt attiecīgā ministru, tā biedru par atkāpšanos.
Ministru prezidents vada MK sēdes, bet ārkārtas sēdes drīkst vadīt Valsts Prezidents. Ja Ministru prezidents zaudē Saeimas uzticību, tad līdz ar viņu ir jāatkāpjas visiem MK locekļiem.
Ministru kabinets ir koleģiāls valsts pārvaldes orgāns. Tā sastāvs ir noteiks Satversmē un arī MK iekārtas likumā. kabinetu sastāda Ministru prezidents, aicinot ministrus. Viņam atļauts aicināt arī Ministru prezidents biedrus, ministrus īpašiem uzdevumiem un valsts ministrus, kas gan uz šo brīdi jau vairs netiek aicināti piedalīties MK. Ministru prezidents var iecelt arī savas vietas izpildītājus, kā arī parlamentāros sekretārus un padomniekus, viņam tiesības ir patstāvīgi izveidot konsultatīvās padomes. Parlamentāro sekretāru uzdevums ir uzturēt sakarus starp ministriju un Saeimu. …
